Iedzīvotājiem bažas raisa Čornobiļas atomelektrostacijā pārtrauktā un joprojām neatjaunotā elektrības piegāde, savukārt Zaporižjas staciju apšaudīja agresora Krievijas karaspēks, kā rezultātā administratīvajā ēkā izcēlās ugunsgrēks. Kā atkārtoti norāda Latvijas atbildīgie dienesti, radiācijas drošības riski Latvijai šobrīd nepastāv.
Radiācijas drošības principi ir attālums, laiks un barjera. Kara dēļ starptautisks satraukums ir par Čornobiļas atomelektrostaciju (AES), kas nedarbojas un Zaporižje, kuru arī kontrolē agresoru armija. Valsts vides dienests (VVD) Latvijā norāda - šobrīd valstī radiācijas draudu nav, taču sniedz arī padomus, kā rīkoties, ja tādi rodas. “Ja šāds apdraudējums būtu, ir svarīgi doties telpās - barjera ir nozīmīga. Kāpēc telpās? Lai saņemtu informāciju, kas ir TV, radio un sociālajos medijos, lai cilvēks skaidri zinātu, kas ir nepieciešams. Ja šis apdraudējums neskars Latviju, ja tas vēja virziens vai AES ir tālu, tad, piemēram, Fukušimas AES avārijas gadījumā. Šī ziņa būs informācija, kas sabiedrībai jāzina par konkrēto situāciju,” norāda Dace Šatrovska, VVD Radiācijas drošības centra direktore.
Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) eksperti norāda uz pareizu rīcību šādu avāriju gadījumā. “Jāiet perpendikulāri vēja virzienam. Izejam ārā un meklējam tuvāko vietu, kas ir jebkura celtne, ēka, kur ir barjera, kas var aizsargāt no radiācijas. Tas pats ir uz radiāciju - pēc iespējas mazāk uzturēties ārpus telpām, vairāk iekštelpās,” skaidro Mārtiņš Baltmanis, VUGD priekšnieka vietnieks.
Vides dienestā īpaši norāda - Latvijas iedzīvotājiem nav vajadzīga joda profilakse, jo tas attiecināmies tikai cilvēkiem, kuri atrodas tuvu atomelektrostacijas kodolavārijas gadījuma vietai. Atbildīgie dienesti ir sagatavoti krīzes situācijām, ārkārtas gadījumos iedzīvotājiem izsūtīs ziņas par tālākajām norādēm, tāpat jāseko līdzi arī jaunākajai informācijai plašsaziņas līdzekļos.
