Šogad aprit 95 gadi, kopš Latvijā darbojas mazpulku kustību, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem ir sagatavot skolēnus darba dzīvei un iepazīstināt ar lauksaimniecību. Ik pavasari skolēni saņem sēkliņas, audzē saknes, lai rudenī tās nonāktu veikalu plauktos. Šogad mazpulcēni audzē pētersīļu saknes, bet vēl pirms ražas novākšanas jauno zemnieku seminārā kopā ar speciālistiem analizēja kļūdas un saņēma ieteikumus, kā izaudzēto veiksmīgāk novākt un safasēt.
Dārzeņu novākšanas laiks sācies ne vien zemniekiem, bet arī mazpulcēniem. Šogad mazpulcēni audzē sakņu pētersīļus. Pavasarī katram bērnam iedotas 5000 sēkliņas, tagad jau var lūkot, kas no tām izaudzis. Bērni no Zantes pamatskolas stāsta, ka raža, viņuprāt, esot laba, bet darbs šoreiz bijis grūts.
Robertam no Penkules pamatskolas daļa sakņu izaugušas ļoti skaistas, bet citas nemaz īsti nelīdzinās pētersīļiem. Kā, piepalīdzot skolotājai, noskaidrojas, tās “ragainās” izaugušas, jo neesot uzreiz sētas vagā, bet gan vēlāk piķētas. Kā skaidro uzņēmuma “Ezerkauliņi Agro” pārtikas tehnologs Ivo Mūrnieks, ne visām kultūrām patīkot piķēšana. “Parastā agrotehnika ir tāda, ka selerijas tāpat kā burkānus uzreiz iesēj augsnē, kur augs aug tālāk. Šeit ir iesēts atsevišķā kastītē, tad stādiņi pārstādīti.”
Gluži tāpat kā īsti zemnieki, arī mazpulcēni izaudzētās saknes realizē. Tāpēc šīs reizes seminārā pārtikas tehnologs norāda ne vien uz kļūdām, bet arī pastāsta un parāda, kā saknes safasēt, lai tās varētu nogādāt veikalos. Mazpulkiem jau kopš 2006. gada izveidojusies sadarbība ar “Ezerkauliņi Agro”, un uzņēmums to sauc par veiksmīgu.
SIA “Ezerkauliņi Agro” zīmolvadības projektu vadītāja Laura Kļaviņa: “Šajos gados ir audzētas ļoti dažādas kultūras. Primāri mazpulcēni audzē dārzeņus. Kā mēs zinām, mūsdienās lauksaimniecībā daudz izmantojam tehniku, bet tad šī cena nespēs konkurēt veikalā. Tāpēc mēs izvēlamies dārzeņus, kas varētu iekļauties kaut kādā nišā, lai viņiem būtu kāda pievienotā vērtība. Skatāmies arī, lai tā būtu kultūra, kas ir izturīga pret slimībām, lai bērniem būtu viegli to apkopt, arī novākt ražu.”
Ražu šogad speciālisti gan neprognozē lielu, jo, piemēram, Jelgavas novada Dorupē, kur notiek mazpulcēnu seminārs, pētersīļu lauks cietis no jūlija lietavām. Arī Roberta “ragainie” pētersīļi tirdzniecībai nederēšot, tomēr tas nemazinot vēlmi darboties.
Mazpulku kustība Latvijā izveidojusies pirms 95 gadiem ar mērķi iemācīt saprast un iemīlēt lauku darbus. Pēc būtības jau nekas nav mainījies arī šodien. Vien arī ne visiem lauku skolu bērniem mājās esot īsti dārzi, bet bērni labprāt piesakoties projektiem, ja rezultātā varēs ko nopelnīt.
Šogad Latvijā darbojas 103 mazpulki, kuros iesaistīti vairāk nekā 1200 skolēnu.