Liepājas ostā pērnā gada nogalē atklāta lielgabarīta stiklšķierdas izstrādājumu ražotne. Tajā šobrīd top pirmais zivju audzēšanai domātais baseins, kuru pasūtījuši Apvienoto arābu emirātu uzņēmēji. Baseina gabarīti būs visai iespaidīgi – samontētā veidā tā diametrs daudz neatpaliks no Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars”. Tajā vienlaikus varēs audzēt aptuveni miljonu zivju.
Latvijas-Norvēģijas kopzņēmums “Norplast Piemare” līdz šim pārsvarā bija specializējies liela izmēra kompozīta materiāla nosegvāku ražošanā naftas nozarei, kā arī tā ražotnē Saldū tapa futrāļi jūras kabeļiem – uz Liepājas ostu tie tika transportēti pa autoceļu. Tā kā tas ir sarežģīts un dārgs process, tika nolemts būvēt vēl vienu ražotni pašā ostā, šim nolūkam ņemot divarpus miljonu eiro kredītu bankā. Šai ražošanas ēkai, iespējams, vienīgajai Latvijā ir 20 metrus plati vārti, kādi parasti mēdz būt tikai aviācijas angāriem – jo arī tajā topošais izstrādājums nav no mazajiem. LSEZ AS “Norplast Piemare” valdes priekšsēdētājs Gatis Ginters: “Tiek ražots zivju baseins, kas būs unikāls ar to, ka viņš būs pašpeldošs, iegremdējams jūrā, vienlaicīgi tas nodrošinās to, ka būs bezizmešu zivju audzēšana. Visas zivis, kas varbūt būs nomirušas audzēšanas procesā, visa neapēstā barība, dažādas zivju atliekas visas tiek savāktas šajā baseinā slēgtā vidē un tālāk tiek pārstrādātas vai nu proteīnā, vai biogāzē vai attīrīts tā, lai nekādi izmeši neiet ārā jūrā.”
Samontētā veidā baseina, kura pašizmaksa esot ap trim miljoniem eiro, diametrs būs 40 metru, kas tikai nedaudz atpaliek no Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” ēkas, bet augstums – 20 metru. Šo pirmo baseinu un vēl vienu tādu pašu uzņēmums eksportēs uz Apvienotajiem arābu emirātiem, bet nākamos – uz Dienvidkoreju. Ražotnes kapacitāte esot līdz sešiem šādiem baseiniem gadā. No Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes pozīcijām raugoties, šī ražotne ir tikai “viena no” – pēdējo septiņu gadu laikā pilsētā kopumā uzbūvētas 26 rūpnīcas, un nule kā noslēgti teritoriju rezervācijas līgumi ūdeņraža rūpnīcas, kā arī atkrastes vēja parku būvniecībai paredzētās bāzes izveidei. Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis: “Baltijas jūra ir iezīmēta kā nozīmīgs atjaunīgās enerģijas ražošanas režions, tiek plānots būvēt daudz atkrastes vēja parkus, un Liepājas osta ar savu stratēģisko ģeogrāfisko novietojumu šajā te attīstībā var piedalīties, un man ir prieks, ka mums ir izdevies pārliecināt arī starptautiskus lielus investorus par to, ka Liepāja ir tā īstā vieta, kur to darīt.”
Lielākie pērnā gada Liepājas SEZ paspārnē tapušie projekti ir SIA “Syfud” zivju produktu pārstrādes ražotne, kuras infrastruktūrā un tehnoloģijās ieguldīti aptuveni 80 miljoni eiro, kā arī 16 miljonus vērtā pārtikas proteīna ražotne “Golden Fields Factory LV”.
