Progress reemigrantu bērnu iekļaušanā Latvijas izglītības sistēmā ir panākts, bet vēl ir daudz darāmā – sākot ar papildu valodas atbalstu, beidzot ar pedagogu tālākizglītību un finanšu piesaisti, pēc pagājušās nedēļas nogalē notikušās tikšanās ar remigrantiem secina Vidzemes plānošanas reģions, par ko jau šonedēļ arī stāstījām ReTV Ziņās. 

Lai palīdzētu bērniem integrēties, arī skolas un bibliotēkas piedāvā dažādus risinājumus, kā palīdzēt apgūt valodu un iepazīt izglītības norisi. Tā, piemēram, Cēsu novada Drabešu jaunajā pamatskolā ir iespēja mācību procesam sekot līdzi jau pirms pārcelšanās uz Latviju, bet Cēsu centrālajā bibliotēkā ir grāmatas vairākās valodās, kuras lasot var tuvāk iepazīt gan latviešu valodu, gan arī vietējo literatūru. 

Drabešu jaunajā pamatskolā šobrīd mācās vairāki bērni, kuru ģimenes pēc vairāku gadu dzīves ārzemēs nolēmušas atgriezties Latvijā. 6. klases skolniece Beāte Norvēģijā dzīvojusi 12 gadus, Latvijas skolā viņai šis pirmais mācību gads.

Beāte stāsta, Norvēģijā mācību vielu apgūst pēc citas programmas, tāpēc, lai tiktu līdzi mācībām šeit Latvijā, bija papildus jāmācās arī mājās. Viņa arī atklāj, kopš viena gada vecuma – katru otro svētdienu – Norvēģijā apmeklēja latviešu skoliņu, tāpēc valodas pamats jau bija pirms ierašanās Latvijā. 

Bet 5. klases skolniece Emīlija pēc vairāk nekā deviņiem gadiem Kanādā dzīvot Latvijā sāka pirms pusotra gada. Viņa stāsta, pirms tam latviešu valodu mācījās kopā ar mammu, tomēr, nonākot latviešu skolā, paralēli mācību vielai mācījās arī valodu.  “No sākuma bija grūti, jo man nav latviešu valoda tik laba, bija grūti daudz saprast un lasīt, bet tā man iet labi šajā skolā. Man skolotājas palīdzēja, izskaidroja. Un arī draugi man palīdzēja runāt pareizi.”

Drabešu jaunajā pamatskolā iespējams arī nostiprināt valodu un ar mācību vielu iepazīties jau gadu pirms pārvākšanās uz Latviju. “Mēs dodam arī no skolas materiālus tā, lai bērns varētu uzlabot savu mācību sniegumu. Kad viņš atbrauc, skatāmies uz vietas, kurā klasē tad viņš labāk iejutīsies,” saka Drabešu jaunās pamatskolas direktore Kristīne Paisuma.

Tā ir arī ar 2. klases skolnieku Viktoru, kurš šobrīd vēl dzīvo Taizemē, mājasdarbus jaunās klases priekšā prezentē un ar jaunajiem latviešu draugiem sazinās attālināti.

Drabešu jaunās pamatskolas 2. klases audzinātāja Liene Biezā: “Vienā brīdī es sapratu, ka “attālināti, attālināti”, bet viņam nākamgad jau jāpievienojas mums, iespējams, klātienē. Lai šis process būtu mierīgāks un dabiskāks, tāpēc arī šie kontakti veidojas. Bērniem ļoti interesē, tad mēs arī sūtījām nelielus iepazīšanās sveicienus, kur bērni pastāsītja par sevi, Viktors atsūtīja savu iepazīšanās vizītkarti. Tā tas viss arī veidojās.”

Liene Biezā norāda, katrs gadījums ir individuāls, jo jāsaprot, cik daudz bērns jau ir apguvis, bet cik – vēl jāapgūst. Viņa uzsver, svarīgi ir runāt latviski arī ģimenē. 

Valodu var apgūt arī, lasot grāmatas. Tā, piemēram, Cēsu centrālajā bibliotēkā ir pieejamas grāmatas, kurās teksti ir gan latviski, gan arī kādā citā valodā, lai tās varētu salīdzināt.

Arī Drabešu jaunās pamatskolas direktore piebilst, reemigrantu bērniem skolā integrēties ir vieglāk tad, ja valodu ir iepazinis jau bērnudārza vai pirmajos skolas gados.