Lai veicinātu nemateriālā kultūras mantojuma popularizēšanu un saglabāšanu, kā arī rosinātu rokdarbnieku profesionālo pilnveidi un pieredzes apmaiņu, nedēļas nogalē Sabilē notika nu jau 12. Kurzemes rokdarbnieču saiets. Koši valdziņi, raibas pērlītes, smalki izšuvumi un ielāpi kā mākslas darbi… Pasākumā piedalījās nozares eksperti un vairāki desmiti rokdarbnieču no visas Kurzemes.
Adītājas, audējas, šuvējas, tamborētājas… vairāk nekā 80 dāmu, kas mīl rokdarbus, satikušās Sabilē. Un rokdarbu uzskaitījumam, ko nu katra prom, var likt pamatīgu daudzpunkti.
“Tas ir forši! Te ir tāda aura! Un te ir tik forši cilvēki! Mēs esam tādas kā adatu māsas. Tā īstenībā ir rokdarbu meditācija. Tā ir tāda prāta un acu joga. Turklāt rada skaistas lietas – kaut vai sev,” saka Kurzemes rokdarbnieču saieta dalībniece no Saldus Līga Muižarāja.
Līga izmantojusi iespēju gleznot ar pērlītēm mākslinieces Ivetas Vecenānes vadībā. “Man liekas, ka kaut kādas trīs stundas aizgāja – es tās pat nemanīju. Es spēlējos. Tas ir līdzīgi kā bērns, kad viņš kaut ko dara, viņš līdz galam varbūt nezina, kas tur sanāks. Un tad es skatījos – tur pielikt, nolikt, pajautāju māksliniecei…”
“Darbi dzimst arī no nejaušībām. Teiksim, šīs sērijas darbi man dzima tad, kad kaķenīte man izbēra visas simtu krāsu pērlītes pa grīdu, un es domāju, ko darīt – vai to kaķenīti pāršūt cepurītē… (smejas) Vai izdomāt atkal jaunu formu, kad katra pērlīte ir atsevišķi. Un tie ir mani darbiņi vienkārši ierosmei. Un, man liekas, ļoti veiksmīgi darbi arī audzēkņiem,” saka māksliniece, nodarbības vadītāja Iveta Vecenāne.
Savukārt sabilniecei Ziedītei Začestei šis pirmais rokdarbnieču saiets, un viņa ieradusies ar vienu mērķi. “Ikdienā es lāpu pasauli, bet šodien man bija mērķis salāpīt šo mīļo jaciņu, lai nav jāmet ārā. Un es iemācījos jaunu mezglu – franču mezglu! Es nemācēju līdz šim.”
Uzņemt vairāk nekā 80 radošu dāmu nemaz nav viegli, tāpēc tām Kurzemes pilsētām, kas piekrīt izaicinājumam, jāpalauza galva, kur radošām darbnīcām satilpt. Tā Sabilē rokdarbnieces zem viena jumta apdzīvo gan kultūras namu, gan bibliotēku un mākslas un mūzikas skolu. Turklāt pieteikumu krietni vairāk nekā iespēju uzņemt. “Mēs esam sava brīvā laika pavadīšanas, hobija, aizraušanās, rokdarbu fani, un darām visu, lai pulcētos un apmainītos ar pieredzi, jaunām idejām. Un rokdarbnieču saiets ir ideju krātuve,” saka Astrīda Kinne, Ventspils rokdarbu studijas “Spārni” vadītāja.
Astrīda Kinne ir pasākuma idejas autore, un savulaik tas radīts kā aktivitāte vienam projektam. Taču jau pirmajā saietā bija skaidrs, ka tam turpinājumam būs jābūt vēl un vēl. “Kurzemē – arī Latvijā – nav tādu pasākumu, kur vienas dienas laikā var iegūt prasmes, zināšanas, to pēc tam īstenot savos darbos, pulciņos un studijās.”
Radošajām darbnīcām sekoja savu veikumu paraugdemonstrējumi, kas izpelnījās pārējo adatu māsu aplausus un apbrīnu. Citas pat dižojās ar vairākiem darbiem. Saiets Sabilē rokdarbniecēm bija iespēja mācīties no nu jau leģendārās amatu meistares, sabilnieces Inas Valteres.
Nākamgad notiks jau 13. Kurzemes rokdarbnieču saiets, un tas atgriezīsies Ventspilī.