Apņēmība, neziņa un daudz emociju šorīt valdīja laukumā pie Ādažu militārās bāzes, kur pulcējās valsts aizsardzības dienesta trešā iesaukuma jauniesaucamie un viņu pavadītāji. Vairums jauniešu dienestam pieteikušies brīvprātīgi. Pirmoreiz šajā iesaukumā būs arī pēc nejaušības principa izvēlētie jauniesaucamie. Tomēr viņi netikšot kā īpaši atdalīti, jo mērķis un uzdevumi visiem ir vienādi.
Ādažu militārajā bāzē šorīt viens aiz otra ierodas valsts aizsardzības dienesta šā gada iesaukuma karavīri. Vieni ierodas kopīgi organizētajā autobusā. Daži nāk kopā ar draugiem un kādreizējiem klases biedriem, jo kopīgi pieņēmuši lēmumu kļūt par karavīriem. Citus pavada vecāki un draudzenes.
“Pats pieteicos. Tēvs arī ir dienējis armijā, un tā arī bija viena no ietekmēm, kāpēc izvēlējos. Mēs uzcepām kūku, jaunajā dzīvoklī pasēdējām ar radiem, draugiem. Tādas sirsnīgas atvadas bija,” saka jauniesaucamais Kārlis Dzenis.
Vairums no jauniesaucamajiem karavīriem dienestam pieteikušies paši, bet iemesli ir visai dažādi. “Vēlos sevi atrast, saprast, ko no dzīves vēlos. Kas tieši man ir vajadzīgs. Nenožēloju, vienkārši grūti saprast kur man tagad jāiet,” saka jauniesaucamais Alans.
Jauniesaucamajiem tālāk jādodas uz reģistrācijas telti, kur tiek pateikts, kurā no pieciem bataljoniem būs jāpavada turpmākie 11 mēneši. Pirms tam vēl iespēja atvadīties no vecākiem, radiem draugiem un mīļotajām meitenēm. Ik pa brīdim kāds notrauš asaras, tomēr puišu izvēle tiek uzskatīta par pareizu. “Tas ir jāizdara katram, kurš sevi ciena, ciena Latviju. Katrā gadījumā pats vien būs ieguvējs, visas zināšanas, ko viņš šeit iegūs, noderēs dzīvē. Cerams, ka nebūs jāpielieto piespiedu kārtā,” saka jauniesaucamā vecāki Grinete un Guntars.
Šā gada iesaukumā brīvprātīgi pieteikušās arī deviņas meitenes. Zane Račkauska stāsta, ka pieteikusies dienestam, jo vēlas nākotni saistīt ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), Ar sportu nodarbojusis arī agrāk, tāpēc no fiziskās slodzes nebaidoties.
Ādažu militārajā bāzē šis būs otrais iesaukums. Šoreiz gan līdzās tiem, kuri dienestu izvēlējušies paši, būs arī 67 jaunieši, kuri atlasīti pēc nejaušības principa. Šie jaunieši gan netikšot identificēti vai kā citādi atdalīti
NBS pārstāvis Ilmārs Rešņa: “Darbojamies pēc noteiktiem noteikumiem, pēc reglamenta. Visiem ir vienādas vadlīnijas, tādēļ mums ir svarīgi ielikt tos cilvēkus pareizajā virzienā, pareizajos rāmjos, tad nevajadzētu būt nekādiem izaicinājumiem.?
Šodien jaunieši nonāks savās vienībās, tiks iepazīstināti ar noteikumiem, pamazām adaptēsies dienestam. Kā no rāda Rešņa, grūtākās esot pirmās divas nedēļas, kad jauniešiem jāiemācās celties sešos no rīta, pašiem saklāt gultu un citas sadzīviskas lietas. Fiziskā sagatavotība vajadzīgajā līmenī tiekot panākta apmēram divos mēnešos.
Instruktori un virsnieki gan nav pedagogi klasiskā izpratnē, tomēr, ja jauniešus māc bēdas, kam iemesls nereti ir arī fiziskās sagatavotības slodze vai ģimenes trūkums, jaunie karavīri varot izvēlēties – doties pie kapelāna vai saņemt psihologa atbalstu. Atsevišķa uzmanība tiekot pievērsta arī tiem, kuriem ir problēmas ar noteikumu un reglamenta ievērošanu.
Jau šobrīd 18 līdz 27 gadus veci jaunieši tiek aicināti līdz 2025. gada 10. janvārim brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības dienesta nākamā gada iesaukumam.
Foto: Evija Trifanova/LETA