Domājot par savu dzimtas sakņu pētniecību un mazāk zināmo autoru vārdu aktualizēšanu mūsdienās, apkopota latgaliešu dzejnieka Seimaņa Putāna dzeja, kas sākotnēji izdota dzejas grāmatā, bet pēc tam pārtapusi arī par plati un koncertizrādi, kurā 20. gs. sākuma dzejnieka daiļrade pasniegta hiphopa tradīcijās. Pasākuma idejas autors un producents ir Seimaņa Putāna mazmazdēls, kurš uzsver dzejnieku kā laikmeta spoguļu nozīmi vēstures labākai izpratnei.
Seimaņs Putāns ir latgaliešu dzejnieks, kas strādājis par dzelzceļnieku, nodarbojies ar zemkopību, daudz lasījis un bijis arī ražens rakstnieks. Savā laikā publicējies lielākajā daļā 20. gs. 20.–30. gadu latgaliešu periodisko izdevumu, viņa dzeja latgaliešu un krievu valodā iekļauta vairāk nekā 10 krājumos un izlasēs. Pētot dzimtas koku un ģimenes saknes, pilnu Seimaņa Putāna dzejas apkopojumu veicis viņa mazmazdēls Marģeris.
Seimaņa Putāna mazmazdēls, koncertuzveduma producents Marģeris Zeitmanis: “Dzimtā mums leģenda, kas bija cirkulējusi kādu laiku, bet tā bez lielas akcentēšanas, ka mums ir dzejnieks, tad Covid-19 laikā radās vēlme to padziļināti izpētīt. Un tad, filozofējot un fantazējot, sapņojot, radās ideja, ka varbūt arī varētu viņus iedziedāt.
Šajā gadījumā ideja radās hiphopa māksliniekiem pajautāt, vai viņi gribētu gandrīz 100 gadus vecus dzejoļus aranžēt un ietērpt skaņdarbos. Es ļoti mīlu Latgali, un man šķiet, ka jauniešiem būtu savas latgaliešu, latgaļu saknes un tradīcijas, un viss, kas ar to saistīts, vajadzētu ar to lepoties, celt godā un popularizēt, un tas arī bija viens no mērķiem.”
Par vienu no koncertuzveduma idejas iedvesmas avotiem kalpojis reperis Gustavo, kas pirms 20 gadiem izdevis mūziku ar sava vectēva tekstiem.Marģeris Zeitmaniis apstiprina uzskatu, ka reperi ir mūsdienu dzejnieki un darbojas kā laikmeta reāliju atspoguļotāji. Šoreiz Seimaņa Putāna dzeju koncertuzvedumā iedzīvināja reperi ansis, Gustavo un latgaliešu repere Ūga, savukārt uzveduma režisors ir Dekšārītis Jānis Skutelis. “Šis projekts ir ļoti daudzslāņains, jo te man liekas katrs, tie, kas ir audiāļi, tie, kas ir vizuāļi, var atrast kaut kādu šķautnīti,” saka Gustavo, Arnolds Zeitmanis, ansis.
ŪGA, koncertuzveduma radošā vadītāja: “Kai jau kotrs dzeinīks roksta tīši tū, kū jyut, i vāļ tīši nu tim laikim, na tai, ka pīroksta cauri pučeitem, bet tīšom pīmeklej patīsūs vuordus I runoj arī. Tys ir lobs pīmārs, kai, varbyut, myusim kotram arī vajadzātu ikdīnā īt ar sovu attīksmi, pareizi skateitīs uz lītom I pījimt lāmumus arī dzeivī.”*
Gustavo: “Es vēl, droši vien varētu piebilst par to, ka lietas notiek latgaliski, un, man liekas, pēdējā laikā ļoti daudz cilvēki ir darījuši, lai viskautkas notiktu. Es domāju, šī ir vēl viena, vēl viens uzplaiksnījums tajā, ka tiek ielikta enerģija tajā, lai latgaliski lietas notiktu, prieks tam arī nedaudz pieskarties.”
Pasākuma apmeklētāja Jolanta: “Vierteiba tymā, ka dzejūļi ar dziū dūmu, kū ikdīnā varbyut nalaseitu, un, izaruodīs, ka apslāpti duorgumi nazkur ir mātuojušīs vairuokus godus, un ir vārts pasaklauseitīs un īsadziļinuotīs, jū vyss atbylst myusdīnom.”**
Uz šo brīdi jau ir izdots Seimaņa Putāna dzejoļiu krājums, plate ar koncertizrādē izskanējušajām dziesmām un pats koncertuzvedums drīzumā būs pieejams arī video versijā, valsts svētkos, 18. novembrī, piedezīvos arī pirmatskaņojumu radio.
*“Kā jau katrs dzejnieks raksta tieši to, ko jūt, un vēl tieši no tiem laikiem, ne tā, ka pieraksta caur puķītēm, bet tiešām piemeklē vārdus un runā arī. Tas ir labs piemērs, kā varbūt mums katram arī vajadzētu ikdienā iet ar ar savu attieksmi, pareizi skatīties uz lietām yun pieņemt lēmumus dzīvē. ”
**“Vērtība ir tajā, ka dzejoļi ar dziļu domu, ko ikdienā varbūt nelasītu, un, izrādās, ka apslēpti dārgumi kaut kur ir mētājušies vairākus Gadus, un ir vērts paklausītis un iedziļināties, jo viss atbilst mūsdienām.”