Administratīvi teritoriālās reformas nenotiek tikai mūsdienās. Šonedēļ aprit 65 gadi kopš reformas, kad tika izveidota Jūrmalas pilsēta. Atzīmējot gadskārtu, Jūrmalas muzejā atklāta izstāde “1+1+1=1”, kas vēsta par pilsētas apvienošanas procesiem.
Gluži tāpat kā mūsdienās, arī 20. gadsimtā tika veiktas administratīvi teritoriālās reformas. Pirms 65 gadiem liela daļa šodien zināmās Jūrmalas pilsētas bija Rīgas pilsētas Jūrmalas rajons. “Rīgas pilsētas Jūrmalas rajons bija līdz Lielupei, kur Lielupe ietek Rīgas līcī. Priedaine skaitījās Rīgas rajona daļā pie Babītes,” saka Jūrmalas muzeja pētnieks Mārtiņš Vesperis.
1959. gadā tika izdots dekrēts par Jūrmalas rajona atdalīšanu no Rīgas, un Jūrmala ieguva valstspilsētas statusu jeb kā tolaik teica – kļuva par repulikāniskās nozīmes pilsētu. Vesperis: “Ne tikai Jūrmala, arī vairākās citās vietās notika apdzīvoto vietu apvienošana vai pat dalīšana, tieši novembra mēnesī. Par Jūrmalu te ir tas stāsts, ka jūrmalnieki gribēja tikt neatkarīgi no Rīgas pilsētas.”
Pirms tam gan atbalsts lūgts nacionālkomunistiem, kuri centušies atbalstīt iedzīvotāju vēlmes. “Izpildkomitejas priekšsēdētājs Pūķis raksta vēstuli Vilim Krūmiņam, kas tajā laikā ir Centrālās komitejas 2. sekretārs. Šo vārdu – Vilis Krūmiņš – mēs saistām ar nacionālkomunistu kustību. Tas ir tieši tas gads, kad notiek lielas pārmaiņas un nacionālkomunisti zaudē,” saka vēsturniece Līga Strazda.
Neatkarīgi gan jūrmalnieki nekļuva, jo jaunizveidotajai pilsētai pievienoja gan Sloku, kas kā neatkarīga pilsēta bija pastāvējusi 81 gadu, gan Ķemerus. Kā ReTV skaidro vēsturnieki, veidojot kurortpilsētu, Slokai dēļ savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas palikt neatkarīgai nebija nekādu cerību. “Sanāk tā kā tāds apvienojums. Atdalīt Jūrmalu no Rīgas ir tā pēc cilvēku vajadzībām un interesēm, bet gala rezultāts ir atkal kārtējā centralizācija,” saka Strazda.
Jūrmalas pilsētas 65. gadskārtas izstādei dots nosaukums “1+1+1=1”, kas pēc būtības ataino tā laika reformu. Izstādē aplūkojams, kas tolaik bijis svarīgākais katrā no pirmsreformas vietām. Jāpiebilst, ka padomju laikos sabiedriskās apspriešanas un socioloģiskās aptaujas nerīkoja, tāpēc muzejs veicis iedzīvotāju aptauju šodien, lai noskaidrotu, vai pret reformu bijuši iebildumi.
Jūrmalas muzeja pētnieks Mārtiņš Vesperis: “Arī tolaik cilvēki dzīvoja pa apkaimēm, tādu kopīgu Jūrmalu vai šīs Jūrmalas daļas neuztvēra. Svarīga viņiem bija tā daļa, kur viņi dzīvoja. Citi cilvēki uzskata, ka vajadzēja apvienošanu, ģimenē tas ir bijis apspriests, bet īstenībā galvenā lieta ir, kā viņi saka, – ģimenē par to nerunāja.”
Izstāde, kas vēsta par Jūrmalas pilsētas izveides procesiem, Jūrmalas muzejā būs apskatāma līdz nākamā gada Muzeju naktij.
