Lai arī Valsts policija nemitīgi aicina cilvēkus būt uzmanīgiem un neizpaust savus bankas konta datus svešiem cilvēkiem vai nepkļauties kādām citām aizdomīgām darbībām, joprojām telefonkrāpniekiem izdodas apmānīt cilvēkus un piekļūt viņu finanšu līdzekļiem. Krāpnieki mēdz zvanīt un uzdoties ne tikai par bankas, policijas vai kādu citu iestāžu darbiniekiem.
To, ka telefonkrāpnieki mēdz zvanīt un ar neticamiem stāstiem iebiedēt cilvēkus, zina arī uzrunātie iedzīvotāji Valmierā. Viņi gan norāda, ka telefona klausuli neceļ, ja redz, ka zvana nepazīstams numurs.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko norāda, ka šogad līdz šim no cilvēkiem Valmieras novadā ir izkrāpti vairāk nekā 80 000 eiro. Viens no iemesliem, kādēļ krāpniekiem izdodas panākt savu, ir tas, ka viņi iegūst cilvēku uzticību. Tas ir iespējams tādēļ, ka cilvēki uzticas līdzcilvēkiem.
Mitrošenko stāsta, ka krāpšanas gadījumi nav viegli izmeklējami. Ir arī daļa cilvēku, kuri iniciatīvu ņem savās rokās un vēlas paši izmeklēt šāda veida noziegumus. Šeit gan ir jāņem vērā, ja lietu vēlaties atrisināt paši, arī šādos gadījumos ir jāziņo policijai. “Ir arī cilvēki, kuri iekrīt azartā, viņiem ir vēlme atklāt kādu noziegumu, turpina sarunu, sarunā tikšanos. Bet tad ir obligāti jāziņo policijai, lai tas iznākums būtu pozitīvs. Vidzemē ir bijuši pozitīvi rezultāti, bet lielākā daļa krāpšanas gadījumu ir grūti izmeklējami un paliek neatklāti.”
Tehnoloģiju entuziasts Elviss Strazdiņš, kurš internetā ir publicējis vairākus video, kur viņam ir piezvanījuši krāpnieki, stāsta, ka draugi viņam bieži vaicā, kā atpazīt viltus policistu no īsta. Tomēr tā nav īstā pieeja, kā izvairīties no krāpniekiem. Strazdiņš norāda, ka krāpnieki nav muļķi un darīs visu to pašu, ko īsti policijas darbinieki.
Pats galvenais, lai cilvēks sarunas laikā saprastu to, ka zvanītājam nav paši labākie nodomi. Jo krāpšanas metodes var būt daudz un dažādas. “Galvenais, lai būtu intuīcija. Visas krāpšanas shēmas es nekad neizstāstīšu. To ir tik daudz, ka man dzīvē nav tik daudz laika, lai visu pastāstītu. Galvenais dabūt to sajūtu, kā krāpnieki uzvedas,” stāsta Elviss Strazdiņš.
Ko mēs kā sabiedrība varam darīt, lai līdzcilvēki nekļūtu par krāpnieku upuriem? Strazdiņš: “Ieviešam jaunu tradīciju. Tā vietā, lai runātu par laikapstākļiem, runājam par krāpniekiem, ko viņi ir izdomājuši, ko dara. Ar laiku cilvēkiem būs intuīcija – ja zvana telefons vai atsūta īsziņu… šis izskatās pēc kaut kā līdzīga, ko man mazdēls stāstīja.”
Savukārt Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko uzskata, ka cilvēkiem biežāk vajadzētu runāt savā starpā. Arī policijai ar sabiedrību. “Protams, mēs par aktuālajām lietām bieži rakstām un dodam informāciju presei par jaunākajiem krāpniecības veidiem, tāpat par panākumiem, kas mums ir bijuši.”
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks gan vēl piebilst, ja cilvēks pilnībā ignorēs svešus telefona numurus un neatbildēs uz zvanu, var gadīties, ka tiek palaists garām kāds tiešām svarīgs un gaidīts zvans, piemēram, no ārstniecības iestādes par plānotu operāciju.
