Tas brīdis, kad ej gulēt ar tumsu un celies ar tumsu, ir pienācis. Jāsāk braukt vēl uzmanīgāk. Tas nozīmē, ka tuvojas ne tikai ziema, bet uz ceļiem arvien vairāk parādās arī meža zvēru aktivitāte.
Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis saka: “Skatāmies uz ceļa, kas notiek. Meklējam pazīmes, kas liecinātu, ka dzīvnieks varētu būt iznācis uz ceļa. Piemēram, naktī braucot, redzam, ka nomirgo ceļa stabiņa atstarotājs. Skaidrs, ka kāds ir pagājis garām un vajadzētu šajā tumšajā laikā, tieši ārpus pilsētas, it īpaši mežainos ceļos, maksimāli censties braukt ar tālajām gaismām. Protams, lai citu transportlīdzekli neapžilbinātu. Tiklīdz esam vieni paši uz ceļa – maksimāli izmantot tālās gaismas, lai tālu pārredzētu ceļu.”
To, ka meža zvēri biežāk ir redzami uz ceļiem tieši diennkats tumšajā laikā un it īpaši rudenī, ir pamatoti. Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks saka: “Nekas pa gadiem nav mainījies, jo tagad dzīvnieki pārvietojas uz savām rudens vai ziemas ganību platībām. Ceļam tuvojoties, cita iemesla nav, ja nu vienīgi ziemā, kad sāli laiza no ceļa virsmas. Tā ir dabiskā migrācija, dabīgs process, kas notiek katru gadu, līdz ar to satiksmes negadījumi pieaug. Lielākoties šie maršruti nemainās, daudzviet ceļI ir apzīmēti ar brīdinājuma zīmēm.”
Ja esošo maršrutu nomainīsiet pret citu, kas būs garāks, bet toties drošāks, arī tur pastāv iespēja, ka sastapsieties ar meža zvēru. Oskars Irbītis: “Jārēķinās ar to, ka neviens autoceļš nav pasargāts. Mums nav daudz nožogoto ceļu, kur ir žogs gar malu, neviens dzīvnieks nevar iznākt uz ceļa, bet pat piepilsētā, pat parkā varam rēķināties… Piemēram, mums pirms pāris gadiem bija Rīgā, Juglā, siroja meža cūku bars. Pat arī Rīgas gandrīz vai centrā varēja gadīties izskriet meža cūkas. Tāpēc nav nozīmes mainīt maršrutus. Apmēram visi ceļi ir vienādi ar riska pakāpi. Vienkārši mums, ikdienas maršrutā braucot, jābrauc uzmanīgāk.”
Noteikti ir jāņem vērā, ja viens dzīvnieks ir izskrējis, liela iespēja, ka tam seko vēl kāds. Visbiežāk uz ceļa iznāk tādi dzīvnieki kā lapsas, jenotsuņi, āpši un stirnas. Haralds Barviks norāda: “Šie mazie dzīvnieki nav tik bīstami satiksmei, kā alnis, staltbriedis, arī lielāka meža cūka, kur jau ir saistīts ar lielām problēmām un ar lieliem automašīnu bojājumiem.”
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieks Dimitrijs Kohanovs saka – Latvijā šādi ceļu satiksmes negadījumi ir visai bieži. “Primāri ir infrastruktūra, ceļu infrastruktūra. Ja būs plašākas joslas starp braucamo daļu un mežu, lai laicīgāk ceļu satiksmes dalībnieks, autovadītāji varētu šo meža dzīvnieku pamanīt, līdz ar to varētu arī ātrāk nobremzēt un izvairīties no šīs sadursmes. Tas ir vienozīmīgi primāri. Otrs, braukšanas ātrums.”
Ja ir notikusi sadursmes ar meža dzīvnieku, ir jāievēro pamatprincipi, ko nedrīkst darīt. Dimitrijs Kohanovs: “Dzīvnieks pieder valstij, to nedrīkst ne aiztikt, ne pārvietot. Sazinoties ar Valsts policiju, Valsts policija sazināsies ar gan ar Valsts meža dienestu, gan ar ceļu apsaimniekotāju – Latvijas Valsts ceļiem vai pašvaldību, tad šo jautājumu arī risinās. Meža dzīvnieks ir bīstama būtne. Konstatējot, ka nav biegts, ir jāņem vērā, ka var ievainot un var izdarīt pāri arī cilvēkam.”
Statistika liecina, ka šogad visā Vidzemē, ir reģistrēti 872 ceļu satiksmes negadījumi, kur iesaistīti ir transportlīdzekļi un meža dzīvnieki. No tiem astoņi cietušie. Dimitrijs Kohanovs uzsver, ka katru gadu ceļu satiksmes negadījumu skaits ir līdzīgs.
