Palīdzīgas darba rokas ražas novākšanā Latvijas lauksaimniekiem atrast kļūst arvien grūtāk, tāpēc šopavasar saimniecības cerēja, ka, iespējams, atbalsts būs ukraiņi, kuri šobrīd patvērumu no karadarbības atraduši Latvijā. Cerības neattaisnojās. Šobrīd aktīvākajā zemeņu lasīšanas laikā saimniecībām palīgā dodas vien retais ukrainis.
Silgaļu ģimene ir vieni no lielākajiem zemeņu audzētājiem Latvijā. Ja mazākām saimniecībām vajag vien padsmit darbiniekus, tās tiek galā ar vietējo darba spēku, tad SIA “Lubeco” zemeņu lasītāju vajag krietni vairāk. Tāpēc Silgaļi cerības lika uz ukraiņiem. Pāris zvanu ir bijuši, taču nākamajā dienā darbā neviens tā arī nav ieradies. SIA “Lubeco” valdes priekšsēdētāja Zane Silgale saka: “Pat biju uz tādu darba biržu Rīgā, kur bija uzaicināti ukraiņi un piedāvātas vakances pa visu Latviju. Pie manis pienāca kādi 20, no tiem divi vispār interesējās par sezonas darbu un būtu gatavi izskatīt, bet tie paši divi nav ne atbraukuši, ne zvanījuši.”
Pērn nepietiekamu darba roku dēļ puse zemeņu ražas palika uz lauka. Ja turpināsies karstie laika apstākļi, Zane Silgale skumji prognozē, ka šogad scenārijs atkārtosies. Šovasar saimniecībā strādā uzbeku viesstrādnieki. Lai gan lielas cerības nelolo, Zane tomēr turpinās meklēt ukraiņus. “Plānoju doties uz visiem centriem, kur ukraiņi ir izmitināti Talsu novadā, pati fiziski runāt, likt sludinājumus, runāt ar tiem, kuri koordinē viņus, lai vismaz daļu dabūtu pie sevis. Jo mums zemeņu sezona iet pilnā sparā – viena platforma strādā divās maiņās, otra gaida savus darbiniekus. Arī vēl divas maiņas, kas varētu nostrādāt.”
Ir karsti, fizisks darbs uz lauka nav viegls, līdz šim dzimtenē ukraiņi strādājuši pavisam citas kvalifikācijas darbus – iemesli, kurus min SIA “Lubeco”. Ukraiņi Talsu novadā šobrīd no publicitātes vairās, bet, meklējot viņus intervijai, līdzcilvēki kā nedošanos uz saimniecībām min arī transporta trūkumu, kas neļauj nokļūt lauku apvidos, plānus tuvākajās dienās atgriezties karadarbības plosītajā Ukrainā. Tomēr izņēmumi ir. Šonedēļ dažas sievietes arī SIA “Lubeco” darbu uzsākušas. “Nepatīk jaunajām māmiņām. Viņas grib profesijā savā strādāt. Viņas negrib zemenēs. Liekas, ka par maz maksā. Bet sievietes, kas jau ir 40 un pāri 40, tās grib strādāt,” norāda aprūpētāja un ukraiņu kontaktpersona Ingrīda Priede.
Uz 30. jūniju Nodarbinātības valsts aģentūras datu bāzē aktuālas ir gandrīz 5000 brīvu darba vietu, ko 560 Latvijas darba devēji piedāvā Ukrainas civiliedzīvotājiem. No tām lauksaimniecībā piedāvājumi ir gandrīz 300. Arī Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte apstiprina, ka saimniecībām grūti atrast palīdzību ražas vākšanā. “Cik esmu skatījusies, viņi pārsvarā labāk grib kaut kur kafejnīcā vai kādā tūrisma objektā, vai kaut kur citur, kur darbiņš ir tuvu viņa mājām. Mums lauki parasti ir attālināti no centriem.”
Asociācija atzīst, ka pavasarī gan vairākās saimniecībās ukraiņi palīdzējuši ravēšanā un stādījumu kopšanā, atsauksmes par ukraiņu darba stilu bijušas ļoti labas.
#SIF_NVZ2022
