Pikets pie Nītaures kultūras nama Cēsu novadā un pēc tam pārpildītā kultūras nama zāle vakarvakarā apliecināja, ka vietējiem iedzīvotājiem ziņa par nodomu te būvēt vēja parku ir nepatīkams pārsteigums. Vēja parkā „Nītaure” sākotnēji bija plānots izbūvēt līdz 30 lielas jaudas vēja elektrostacijas, kas, kā uzskata iedzīvotāji, radīs ietekmi gan uz ainavu, gan vidi, gan uzņēmējdarbību.
“Vēja parkam nē! Vēja parkam nē!”
Un šim skaļi paustajam – nē, iedzīvotājiem ir daudzi argumenti, kāpēc viņi nevēlas te slietos līdz 300 metru augstas vēja turbīnas.
Tiek plānots attīstīt vēja parku 250-300 metru augstumā un viss mūsu tradicionālais dzīves veids, ka mēs esam paļāvušies, ka šeit ir bioreģions, es pats esmu bioloģiskais lauksaimnieks, veidojuši dzīves veidu saskaņā ar dabu, tas tiek pilnīgi ignorēts un pilnīgi izjaukts, – savu viedokli pauž piketa dalībnieks Andris Šillers.
“40 gadus šeit ir ģimenes mājas un tagad 800 metru attālumā tiek paredzēts Eifeļa torņa izmēra ventilators, es vairs nevarēšu mierīgi gulēt, es katru dienu klausīšos tādā skaņā, kā ledusskapis, vai veļasmašīna konstanti un kuru nevarēs izslēgt,”
Vēja turbīnu pie savas mājas nevēlas arī piketa dalībnieki Roberts Tenass un Viktors Jonins: “Man ir trīs īpašumi un katram īpašumam apkārt pieci ventilatori četrsimts, piecsimts metru attālumā, tas nozīmē, ka es, kā uzņēmējs nevarēšu attīstīt savus īpašumus, es nevarēšu būvēt mājas un mani bērni tur nevarēs dzīvot.”
Par to, kā būs turpmāk ar uzņēmējdarbību, uztraukumu pauž arī iedzīvotāji, kas darbojas tūrisma nozarē, arī brīvdienu māju „Vizuļi” saimnieks Dzintars Vīņauds.
“Man tagad brauc tūristi, cilvēki brauc atpūsties, brauc pārītis no Rīgas, sieviete žvadzina atslēgas un saka, mēs atbraucām pie jums uz lauku mājām padzīvot, lai varētu ieņemt otro bērniņu, nu ko tad viņi tagad brauks, ka mums tās spalvas ies pa gaisu, kad mūs tagad tā ultraskaņa tracinās.”
Protams, viens no galvenajiem iebildumiem iedzīvotājiem jau ir par to, kā izmainīsies šejienes ainava, kad te sliesies vēja turbīnas.
“Ne velti Vidzemes pakalni ir iekļauti Latvijas kultūras kanonā un tas šobrīd tiek samaitāts, mēs te esam uztaisījuši vizualizāciju, kā izskatīsies Latvijas ainava Purvīša gleznā, ja tiks uzbūvēti tie ventilatori.”
Glezna Cēsu novada pašvaldības vadītājam tiek dāvināta ar simbolisku nozīmi, cerot, ka pašvaldība iesaistīsies un izvērtēs riskus, ko varētu nest šī parka būvniecība, tas pausts arī vēstulē, kuru parakstījuši ap 300 iedzīvotāju.
“Pašvaldība ir lūgusi pētīt ietekmi uz veselību, ietekmi uz ainavu, lūgusi pētīt ietekmi uz reljefu, lūgusi pētīt ietekmi uz ģeoloģiju un hidroloģiju, lūgusi pētīt ietekmi uz ciemiem Kosa, Annas, lūgusi pētīt ietekmi uz P3 ceļa Garkalne- Alauksts apbūvi, “par to, kā pašvaldība iesaistījusies, stāsta Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.
Taču pašvaldības spēkos nav teikt jā, vai nē vēja parkam, teritoriālais plānojums to atļauj un šīs zemes pieder projekta attīstītājam, precīzāk sakot, dāņiem.
“Mēs visi Latvijā esam par zaļo enerģiju, par vēja enerģiju, bet tikai, lūdzu, ne mūsu rajonā, taisiet to citur, bet ne pie mums! Nu tad ko tad ar tādu pieeju? Kurš tad būs tas kaimiņu reģions?, “-zemes īpašnieku pārstāvis Jānis Vigulis pauž neizpratni par kraso pretnostāju vēja parkam.
Tiekoties zālē, projekta attīstītāju pārstāvji gan uzsver – vēl nekas nav akmenī iecirsts un šī ir sabiedriskās apspriešanas pirmā klātienes tikšanās, daudz kas vēl var mainīties.
“Šī karte, kas ir uzlikta, tā ir izpētes teritorija un mēs jau tagad zinām, ka ir mikroliegumi, ka ir dažādi putnu aizsardzības ierobežojumi, ir minētas visas mazās upītes, kuras jāņem vērā, tai skaitā arī Amata, tā kā mums darbs notiek ļoti detalizēti ar to pamatizpēti, vai vispār šinī pusē, kas ir ļoti bagāta ar dabas vērtībām, ir tāda iespēja, ” to, ka izpētes darbs ir tikai sācies un vēl turpināsies uzsver projekta attīstītāju pārstāve Arta Krūze.
Jāpiebilst, ka sākotnējā sabiedriskā apspriešana ilgs līdz 31.janvārim un iedzīvotāji vēl var iesniegt rakstiski savus iebildumus, vai priekšlikumus Vides pārraudzības valsts birojā.
