Marka Rotko mākslas centram pēc Daugavpils pašvaldības spiediena no ekspozīcijas nācās izņemt trīs šoruden atklātas izstādes darbus. Igauņu keramiķa Sandersa Raudsepa personālizstāde raisījusi asas diskusijas, saņemtas arī sūdzības mākslas centrā un pilsētas domē. Tikmēr neizpratni un sašutumu par Daugavpils domes rīcību paudušas vairākas ministrijas, Tiesībsarga birojs un mākslas jomas pārstāvji. Pati dome nekādu cenzūru savā darbībā joprojām nesaskata.
Ir apritējis mēnesis, kopš Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs uzsāka kārtējo ziemas izstāžu sezonu. Plašu rezonansi izraisīja trīs no kopumā trīsdesmit viena igauņu mākslinieka Sandersa Raudsepa personālizstādē “Nāvīga vēlme nonākt pēcnāvē” darbiem. Ņemot vērā pilsētas iedzīvotāju un kristīgo konfesiju pārstāvju sūdzības, Daugavpils dome piespieda Marka Rotko mākslas centru šos trīs darbus no ekspozīcijas izņemt. Domes pārstāvis Aleksejs Vasiļjevs kategoriski noliedz, ka šeit būtu notikusi cenzūra. “Nekādas cenzūras nebija un nebūs. Ja, piemēram, būtu cenzūra, tad neviens to izstādi neatvērtu. Neatvērtu. Jūs saprotat?”
Pieņemto lēmumu Aleksejs Vasiļjevs argumentē ar cilvēku ziņojumiem par izstādi, tādējādi Daugavpils domei neesot nekas cits atlicis, kā rīkoties. Vasiļjevs atsaucas uz Saeimas preambulu, kā arī saņemto vēstuli, ko parakstījuši četri kristīgo konfesiju pārstāvji. “Latvijas identitāti veido kristīgās vērtības, Satversmes preambula. Par ko mēs runājam? Mēs nedrīkstam pat vienu vārdu izteikt par savu viedokli, iedzīvotāju grupas viedokli?”
Taujāts par to, kāda būs Daugavpils domes atbilde, ņemot vērā, ka gan kultūras ministrs, gan Latvijas Muzeju biedrība šeit saskata cenzūru un aicina izņemtos darbus atkal izstādīt, Daugavpils pirmais vicemērs atbild, ka nevarot ignorēt lielo cilvēku skaitu, kuriem šie darbi liekas nepieņemami.
Savukārt Latvijas Muzeju biedrības priekšsēdētāja Zane Grīnvalde, aizstāvot savu biedru – Daugavpils Marka Rotko mākslas centru –, uzskata, ka šī brīža situācija var dot nepareizu signālu citiem muzejiem un kultūras mantojuma institūcijām. “Ja mēs kā Muzeju biedrība pieļausim pašvaldības iejaukšanos muzeja un muzeja ekspozīciju darbā, tas nozīmē, ka arī turpmāk varam šādus gadījumus sagaidīt no citām pašvaldībām. Ja šodien ir trīs neērti mākslas darbi un ja kādam nepatīk, tad pēc nedēļas tie var būt vēstures artefakti vai vēstures eksponāti no nesenās vēstures, ko kāda pašvaldība liek izņemt no izstāžu vai ekpozīciju plāna.”
Nosodot šādu rīcību, Latvijas Muzeju biedrība ir arī nosūtījusi vēstuli kultūras ministram, tiesībsargam, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdim un Daugavpils domes priekšsēdētājam. Tāpat arī pašreizējais kultūras ministrs, atsaucoties uz vairākiem Satversmes pantiem, rosina skatīt šo jautājumu arī Saeimas izglītības un kultūras komisijas sēdē.
Neizpratnē par radušos situāciju ir arī Marka Rotko centra darbinieki, uzskatot, ka šādi ir aizskarta viņu cieņa un apšaubīta profesionālā kompetence.
Māris Čačka, Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītājs, ir pārliecināts: situācijā, ja darbi netiks atlikti ekspozīcijā, var būt drauds centra pastāvēšanai, jo arī citi mākslinieki to uztvers kā zīmi, ka viņu radošajās iecerēs var notikt iejaukšanās. Jāpiebilst, ka izstāde ir izvietota slēgtā telpā, apmeklētāji, arī pie biļešu iegādes, tiek brīdināti par sensitīvu saturu.
Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieks Aleksejs Vasiļjevs nenoliedz, ka turpmāk, iespējams, varētu tikt izveidota atsevišķa telpa, kurā tiktu izvietoti strīdīgi eksponāti.
#SIF_NVZ2022
