Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs turpina pērn uzsākto reģionu apmeklējumu. Pēc 27 apmeklētiem novadiem arī iezīmējušās galvenās problēmas, ar ko saskaras dažādas pašvaldības reģionos. Šodien prezidents viesojās Valkas novadā, kas ir viens no pierobežu novadiem, kur pašvaldības sastopas ar unikālākām problēmām – piemēram, veselības aprūpes, ceļu kvalitāti, budžetu un citām.
Valkas novadā, kas robežojas ar Igauniju un, kur novada centrs Valka vij ciešas saites ar dvīņu pilsētu Valgu, sasāpējušo jautājumu, ko pārrunāt ar prezidentu, netrūkst. Viens no galvenajiem problēmjautājumiem ir ģimenes ārstu pieejamība. Valkas novadā šobrīd kopā ir septiņi ģimenes ārsti, bet puse no tiem tuvojas pensijas vecumam. “Nav noslēpums, ka Kārķos un Ērģemē bija ģimenes ārste cienījumā vecumā. Tiklīdz viņa devās prom, tad šī prakse tika izformēta, atrada cilvēki, kur pierakstīties. Ja tas notiks masveidā, varētu būt, ka kapacitātes nav šiem ģimenes ārstiem, kas atliek,” saka Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Gita Avote.
Domes priekšsēdētāja Gita Avote arī stāsta, unikālais novada izvietojums pamatā liek gadu no gada domāt, kā saglabāt iespējas novadā, taču atrast resursus izaugsmei ir gandrīz neiespējami. Īpaši šogad, kad pašvaldībām ir grūtības ar budžetu attiecībā pret pienākumu slogu un augošajām izmaksām, atliekot vien izdzīvot. “Gribētos uzsvērt mūsu unikālo situāciju – pierobeža. Darba spēks izvēlas darbu kaimiņa pilsētā. Līdz ar to liela daļa nodokļu aiziet garām mūsu pašvaldības budžetam, kas traucē attīstīties. Šogad tiešām bija grūti sabalansēt budžetu, bet tagad gadu griezumā nematīgi jādomā, kur ietaupīt, ko struktūrizēt, reorganizēt, pārveidot, lai varētu izdzīvot šo gadu. Ir bažas, ka arī nākamais nebūs labāks, tāpēc ļoti, ļoti nevaram domāt par attīstību. Jādomā, kā savilkt galus, kā nomaksāt rēķimus, kā izdzīvot.”
Vēl viena no galvenām problēmām Valkas novadā ir ceļi. Tā, piemēram, pēc novadu reformas solītais asfaltētais ceļš no Zvārtavas uz novada centra pusi tā arī nav redzams. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc jau 27 novadu apmeklēšanas stāsta – arī liela daļa citu pašvaldību, kas nav pierobežās, saskaras ar ceļa kvalitātes problēmām. Līdzīgas arī citas problēmas, bet ir, kur novadu specifikas dēļ tās atšķiras, taču to, ka pašvaldībām pienākumu saraksts aug, bet atbilstošs papildu budžets tam nav paredzēts, prezidents uzskata par jautājumu, kas būtu jāpārskata. “Jautājums par pašvaldību izlīdzināšanas fonu, par to, kā dzīvot nākamgad, tas būs viens no ļoti sarežģītajiem budžetu veidošanas jautājumiem. Tas tiešām ir Saeimas un valdības jautājums, bet nebūtu godīgi tagad pie šīs esošās situācijas vēl likt kaut ko klāt, uzdot jaunu pašvaldībām. Lai cik tas būtu svarīgi, neparedzot tam kaut kādu finanšu avotu – vai tā ir pašvaldības budžeta pārdale, vai tas ir valsts budžets –, par to var diskutēt.”
Edgars Rinkēvičs arī stāsta, pierobežas novados ir pauduši bažas arī par skolas tīkla reformu. Šajā jautājumā gan uzlabojumi jau ir – Izglītības ministrija lēmusi, ka vidusskolu pastāvēšanai pierobežās neppieciešams mazāks skolēnu skaits. Prezidents uzsver, tiešā veidā risināt vizītēs uzklausītās problēmas viņš nevar, taču, veidojot sarunas valstiskajā līmenī, ir iespējams virzīties uz uzlabojumiem.
