Ar nākamā gada janvārī spēkā stāsies likuma izmaiņas, kas ieviesīs iespēju varmākām piemērot elektronisko uzraudzību. Jau ziņots, ka grozījumus Kriminālprocesa likumā Saeima pieņēma pagājušajā nedēļā galīgajā lasījumā. Elektroniskā uzraudzība ir tiesas noteikts intensīvas kontroles pasākums, kuru īstenojot, pie cilvēka ķermeņa piestiprina elektronisku ierīci, kas ļauj ierobežot brīvu pārvietošanos un kontrolēt personas atrašanās vietu. Šodien preses konferencē Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins gan informēja, praksē elektronisko uzraudzību varētu sākt piemērot no nākamā gada 1. jūlija.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins: “Ierosinājums bija no policijas, ka tas var palīdzēt labāk kontrolēt cilvēkus, kas veic vardarbīgus noziegumus. Un gadījumā, ja ir izdarīts noziedzīgs nodarījums, kas saistīts ar vardarbību, tie noziegumi ir uzskaitīti – smags miesas bojājums, tīši nodarīts smags miesas bojājums, tīšs vidēja smaguma miesas bojājums, draudi noslepkavot, draudi nodarīt miesas bojājumu, vajāšana – šajos gadījumos, ja ir pamats uzskatīt, ka vardarbības riski ir lieli, pirmstiesas procesā, pirms notiesājošā sprieduma būs iespēja piemērot elektronisko uzraudzību.”
Ar grozījumiem noteikts, ka nepārtrauktu elektronisko uzraudzību varēs piemērot personai, kam kā drošības līdzeklis piemērots aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai, uzturēšanās noteiktā vietā, nodošana policijas uzraudzībā vai mājas arests. Paredzēts, ka elektroniskās uzraudzības ievērošanu kontrolēs Valsts policija. Gadījumā, ja persona noteiktos ierobežojumus nepildīs, Valsts policija no ierīces saņems signālu par noteiktās kārtības neievērošanu, kas radīs pamatu personai piemērot bargāku drošības līdzekli, piemēram, apcietinājumu. Judins: “Drošības līdzeklis pats par sevi nav sods, tas ir nodrošinājums. Ja piemēro cilvēkam šādu drošības līdzekli, viņam ir jāievēro. Un kamēr tas pilda savu funkciju un cilvēks ievēro, neizdara pārkāpumus, viss ir kārtībā, nav par ko runāt. Ja viņš pārkāpj, viņš neievēro, tas rada pamatu piemērot vairāk ierobežojošu drošības līdzekli.”
Tāpat Juridiskās komisijas priekšsēdētājs informēja, ka paredzēts veikt grozījumus arī Administratīvo sodu likumā, nosakot administratīvo atbildību par seksuālu uzmākšanos. Šos likuma grozījumus galīgajā lasījumā parlamentā skatīs rīt, 14. novembrī.
Foto: Freepik; ilustratīvs