Viesītē norisinājies 11. Sēlijas kongress, kura laikā sēļu organizāciju biedri, politiķi un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji diskutēja par Sēlijas ekonomisko un politisko attīstību, kā arī citiem būtiskiem jautājumiem. Viens no aktuālākajiem – Sēlijas politiskās pārstāvniecības trūkums. Sēļi vēlas savai teritorijai atsevišķu plānošanas reģionu un vēlēšanu apgabalu, uzsverot, ka ar atbalstu kultūrai vien nepietiek.
Turpinot akadēmiķa Jāņa Stradiņa izloloto tradīciju, ik pēc diviem vai trim gadiem tiek organizēts Sēlijas kongress. Šogad ar 11. kongresu atzīmēta šī pasākuma 25. gadskārta. Kongresa atklāšanā ar uzrunām uzstājās vairākas valsts amatpersonas, kas uzsvēra, cik daudz jau līdz šim panākts Sēlijas identitātes stiprināšanā. Nozīmīgu devumu šajā jomā ir sniedzis bijušais Latvijas Valsts prezidents Egils Levits. “2021. gadā ar Latviešu vēsturisko zemju likumu Sēlija kā viena no turpmāk piecām latviešu vēsturiskajām zemēm ar likuma spēku tika uzlika uz kartes. Savukārt šī gada sākumā tika apstiprināts jau Jāņa Stradiņa ierosinātais Sēlijas karogs.”
Tapusi arī Sēlijas viedā reģiona stratēģija, kuru izstrādāja biedrība “Ūdenszīmes” un kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”, īstenojot Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītu projektu. “Galvenais tā mērķis ir savienot visus pieejamos resursus Sēlijas attīstībai, akcentējot pilsoniskās sabiedrības resursus, jo tie ir mūsējie, tos mēs pārzinām, pārvaldām, spējam koordinēt, un tādā veidā daudzkāršot šo sabiedrības jaudu,” saka biedrības “Ūdenszīmes” valdes priekšsēdētāja Ieva Jātniece.
Kongresā vairākkārt izskanēja atziņa, ka viens no Sēlijas attīstības stūrakmeņiem ir stiprs nevalstiskais sektors un spēcīgas, aktīvas kopienas. Augstākās Tiesas senators, Sēlijas kongresa līdzorganizators Jānis Pleps: “Šīs identitātes lietas ir sakārtotas. Tas, ko mēģinām šajā kongresā, ir sākt runāt tālāk, lai būtu ne tikai identitāte, kultūra, bet būtu arī ekonomiskā aktivitāte, būtu cilvēku dzīves kvalitāte Sēlijā, jo, lai tas viss turpinātos, ir svarīgi, lai šeit būtu, ko darīt, šeit būtu ekonomiski aktīvi, uzņēmīgi cilvēki un arī notiktu vajadzīgās rosības, dažādi projekti.”
Sēlijas vēsturiskajai zemei ir sava kultūras programma, bet tai nav savas politiskās pārstāvniecības valsts līmenī. Sēlija atrodas vairākos vēlēšanu apgabalos un plānošanas reģionos, un sēļu aktīvisti vēlas to izmainīt. Stendera biedrības valdes loceklis Pēteris Stradiņš: “Ja jūs apskatāties vēlēšanu apgabalus, mums ir Latgales vēlēšanu apgabals un Zemgales vēlēšanu apgabals. Un tā Sēlija ir sadalīta faktiski. Vēl viena lieta ir plānošanas reģioni. Šeit ir atkal tieši tas pats. Ilgtermiņa attīstība Sēlijai ir apgrūtināta, jo šie centri atrodas citur un smaguma centri atrodas arī citur.”
“Ne vienmēr administratīvās robežas ir jāsaista ar vēsturiskajām zemēm. Sēlija ir kā vēsturiskā zeme. Ja mēs runājam par administratīvajām teritorijām, tad redzam, ka vēsturiski ir izveidojušās pašvaldības, un plānošanas reģioni būtībā mums sastāv no pašvaldībām, tajos notiek pašvaldību sadarbība, līdz ar to ir jāskatās uz pašvaldību robežām. Tāpēc ir sarežģīti izveidot atsevišķu plānošanas reģionu, jo tomēr tā ir tāda pašvaldību sadarbība,” saka viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa.
Kopš 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas Sēlijas teritorijā ietilpst daļa Jēkabpils novada, Aizkraukles novada, Augšdaugavas novada un Krāslavas novada, tāpat arī daļa Daugavpils valstspilsētas. Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums: “Lai stiprinātu Sēlijas resursu, visām iepriekš pieminētajām četrām pašvaldībām Sēlijā savā starpā horizontāli būtu vairāk jāsadarbojas ar vienotāku izpratni, vienotāku pieeju, vienotāku atbalstu, citādi mēs esam mazliet katrs par sevi, bet tur vēl ir rezerves.”
11. Sēlijas kongresu organizēja piecas biedrības: Sēlijas asociācija, “Sēlijas salas”, “Sēļu klubs”, “Stendera biedrība” un “Ūdenszīmes”. Pasākumu finansiāli atbalstīja pašvaldības un Sabiedrības integrācijas fonds.