Aptuveni mēnesi Ventā pie Kuldīgas varēs redzēt neierastu skatu – makšķerniekus, kuri, tērpušies spilgtās vestēs, ķers lašus. Ventā šīs zivis lomā paturēt nedrīkst nevienā sezonā. Šobrīd ir sācies īpaši jutīgais migrācijas un nārsta laiks, un makšķernieki te ir ar zinātniskā institūta “BIOR” ziņu, jo palīdz ievākt lašu vaisliniekus zivju resursu atražošanai. Pēc tam zivis nonāks Pelču zivju audzētavā.
Pirms doties lašu vaislinieku ievākšanā, jāievēro vairāki nosacījumi, viens no tiem – mugurā spilgtas vestes ar uzrakstu BIOR. Lai atražotu zivju resursus, Latvijas galvenajās lašupēs vaisliniekus ķer ik gadu, bet posmā no rumbas līdz Abavas ietekai Ventā pirmo reizi. Līdz šim tas bijis Ventspils pusē, bet pērn izdevies iegūt vien četrus lašus, kas ir nepietiekami.
“BIOR” zivju audzētavas “Pelči” vadītājs Valdis Plaudis: “Makšķerēšana ir viens no saudzīgākajiem veidiem, kā noķert vaisliniekus. Šis ir tāds izņēmuma gadījums, ka tieši rumbā, jo zivis upē palikušas maz. Lai upītei palīdzētu, mums jānoķer mammas un tēti.”
Lašu migrācija jau ir sākusies, bet apgriezienus uzņem pamazām. Arī makšķerniekiem pirmajās dienās tikt pie lašiem neizdevās. Uzdevums ir jāpaveic ne ilgāk kā līdz 22. novembrim, jāievāc 15 lašu mammas, ne mazākas par 70 cm, un tikpat lašu tēvi, ne mazāki par 60 cm. Visas citas zivis jāatlaiž atpakaļ. Tiesības to darīt te ieguvusi biedrība “Kurzemes zandarts”.
Biedrības “Kurzemes zandarts” pārstāvis Juris Ullas: “Mēs nezinām, kā sanāks, mēs jau esam ar labākajām domām, varbūt tas būs ļoti viegli, varbūt tas būs grūti, bet tas grūtums mūs nebaida, jo mēs visi esam arī makšķernieki. Mēs noķersim prieciņu, plus izdarīsim upei labu darbu, palielināt lašveidīgo skaitu Ventā”
Šo darbu tiesības ir veikt sešiem makšķerniekiem, bet vienlaicīgi ne vairāk par diviem un tikai diennakts gaišajā laikā. Lai viss notiktu pēc noteikumiem, lašu ievākšanu uzraudzīs gan BIOR, gan pašvaldības policija, gan vides pārvaldes darbinieki.
Dienvidrietumu reģionālās vides pārvaldes Zvejas kontroles daļas galvenais inspektors Jānis Sprugevics: “Attiecīgi, kā viņi zivi ķer – aiz mutes vai nenoķer citā vietā, vai vēl kaut ko, kā notiek zivju uztveršana un pārvietošana līdz konteineram pārvadāšanai. Tādas nianses, kas jāievēro.”
Kuldīgas novada pašvaldības policijas priekšnieks Kaspars Šabāns: “Inspektoriem maršrutā tiks iekļautas apsekošanas un skatīšanās līdzi makšķerniekiem. Mēs kā pašvaldības policija uzraudzīsim, lai kāds neizdomā arī uzvilkt vestīti un arī pamakšķerēt Ventā.”
Pēc tam lašu vaislinieki nonāks Pelču zivju audzētavas baseinos, kas aprīkoti ar sietiem, lai zivis neizlēktu ārā. Un tad iegūtie ikri te kļūs par jaunajiem lasēniem, kas gatavi doties atpakaļ Ventā būs 2026. gadā.
“BIOR” zivju audzētavas “Pelči” vadītājs Valdis Plaudis: “Lasīšus turam tuvu dabiskiem apstākļiem. Ja ūdens paliek silts, tad mums ir silts. Lasis zina, kas ir ziema, kas vasara, izgājis visam ciklam cauri. Viņi ir maksimāli gatavi.”
Šobrīd Pelču zivju audzētavā aug aptuveni 101 tūkstotis taimiņu un 30 000 lašu mazuļu, kas uz Ventu dosies jau nākamā gada pavasarī.
Bet šī gada pavasarī Ventā nonāca vairāk nekā 178 300 lašu un taimiņu mazuļu.