Pagrabi un bēniņi mēdz glabāt dažādus noslēpumus. Tā noticis arī Viesītē, kur pilsētas vecākās ēkas bēniņos atrasti unikāli dokumenti. Tie vēsta par Viesītes Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību un glabā vērtīgu informāciju par Viesītes iedzīvotājiem un uzņēmumiem pagājušā gadsimta 30. gados.
Pagājušā gada vasarā biedrība “Āžu miesta rezidence” rīkoja pasākumu, kurā iepazīstināja iedzīvotājus ar Viesītes vecākās ēkas – Āžu kroga vēsturi. Ēkā, kura celta 1840. gadā, bijis krogs, autoosta un remontdarbnīca, tāpat tur bijuši dzīvokļi, bet kopš 1973. gada tur atradās ugunsdzēsēju depo. Pēc tam, kad ugunsdzēsēji pārcēlās uz jaunām telpām, ēku iegādājās biedrības “Āžu miesta rezidence” vadītāji, bet tobrīd viņi pat nenojauta, ka vecie bēniņi glabā svarīgas vēstures liecības. Atrasti Viesītes Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības dokumenti – biedru saraksts, maksājumi, ieņēmumu kvītis, ziedojumu vākšanas veidlapas un rīkoto pasākumu apmeklētāju saraksti – pārsvarā no 1937. un 1938. gada. “Tīrot šos bēniņus, ko es pats personīgi darīju savām rokām, vienkārši tīrot ārā skaidas, lai varētu remontēt ēkas otrā stāva un pirmā strāva pārsegumus, vācot vienkārši skaidas maisā, tika atrasti šie dokumenti,” saka biedrības “Āžu miesta rezidence” valdes loceklis Jānis Dzimtais.
Lai iepazīstinātu ar atradumu plašāku sabiedrību, “Āžu miesta rezidence” organizēja pasākumu, kurā tika prezentēti gan vēsturiskie dokumenti, gan pētījums. Tas ir veikts, īstenojot Sēlijas kultūras programmas atbalstīto projektu “Vēstures atradumi skaidās”. Apjomīgo papīru iesējumu – kopumā 204 lapas izpētīja vēsturnieks Atis Artmanis. Viņš veica arī dokumentu atšifrēšanu mūsdienu datorrakstā. “Dokumenti bija samērā sliktā stāvoklī, tie bija netīri, saplīsuši, peļu sagrauzti, līdz ar to arī tekstu salasīt bija samērā grūti, jo tas rokraksts… Rokraksti mums ir ļoti atšķirīgi, dažādi. Bija tādi, kurus varēja viegli salasīt, bet ir tādi, kurus es joprojām mēģinu atšifrēt, kas tur rakstīts.”
Atradums ir vērtīgs vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, līdz šim dokumentāli pierādījumi bija tikai tam, ka Āžu kroga ēkā kopš 1973. gada darbojās ugunsdzēsēju depo, bet par biedrību taustāmu liecību nebija. Dzimtais: “Šis ir tāds pirmais pierādījums, ka ugunsdzēsēji šajā mājā darbojušies, lai gan tas interesantais fakts, ka viesītieši to vienmēr ir zinājuši, ka ugunsdzēsēji tur bija arī pirms tam. Mēs beidzot guvām apstiprinājumu tam, ka viņi šo māju ir izmantojuši.”
Otrkārt, papīri glabā vērtīgu informāciju ne tikai par Viesītes Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību, bet arī par 20. gadsimta 30. gadu Viesītes iedzīvotājiem – viņu vārdiem, uzvārdiem un māju adresēm, par dažādu pakalpojumu sniedzējiem un veikalniekiem. Tādēļ atradums var noderēt arī tiem, kuri vēlas izzināt savas dzimtas vēsturi. Pētījums būs pieejams Viesītes bibliotēkā un Viesītes muzejā “Sēlija”. “Iepriekš, protams, sazinoties ar mums, jā, būs iespēja tālāk pētīt, jo nekad laikam nav iespējams izpētīt pilnīgi līdz galam. Arvien katrs pētījums paver kādu jaunu ceļu, to arī mums svarīgi atcerēties,” saka Viesītes muzeja “Sēlija” vadītāja Laila Malceniece.
Jau šobrīd atradums Āžu kroga bēniņos izraisījis jaunu pētījumu vilni. Viesītieši sākuši pārskatīt savus plauktus un mantu kastes. “Tad, kad Jānis Dzimtais bija pasludinājis un pastāstījis par šiem atrastajiem dokumentiem, tad es arī pārskatīju vēlreiz tos dokumentus, kas atradās manās mājās. Un atradu Iekšlietu ministrijas dokumentu, ka mans tētis kādreiz ir bijis brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā. Tas ir 1939. gada izsniegtais dokuments,” saka viesītiete Sarmīte Grava.
Viesītes Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības dokumenti bēniņu skaidās gulēja gadu desmitiem ilgi. Rodas jautājums – kādus noslēpumus vēl glabā šīs mazpilsētas nami un ēkas.