Ar skaļiem saukļiem un plakātiem mediķi un pacientus pārstāvošās organizācijas šodien pie Saeimas norādīja uz hroniski trūkstošo finansējumu un sekām, ko tas var radīt. Ironizējot samilzušo situāciju, mediķi norādīja, ka tādējādi var pienākt brīdis, kad nebūs, kam deputātus ievēlēt.
Vairāki simti mediķu un dažādas pacientus pāstāvošās biedrības šorīt ar plakātiem,kas norādīja uz skaudro stāvokli medicīnas aprūpes nozarē, pulcējās protesta akcijā pie Saeimas ēkas. “Dati rāda, ka šogad septembrī, oktobrī mums vienkārši nebūs finansējuma, lai nodrošinātu to, ko nodrošinājām iepriekšējos gados. Cilvēki Latvijā maksā vienu no lielākajiem līdzmaksājumiem no savas kabatas, kas ir 40-50%. Ja tas tā turpināsies, tad patiesībā mēs aizejam līdz 70-80% līdzmaksājumam,” saka P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas nefrologs Kārlis Rācenis.
Arī ārsti, protams, vēlas cienīgu atalgojumu par savu darbu, bet šoreiz lielākas bažas esot par pacientiem. “Mans sauklis “Zārks vai čemodāns” šoreiz ir ne tikai par ārstiem, kuri izdeg vai dodas strādāt ārpus Latvijas, bet pat vairāk par pacientiem. Vai mūsu valsts spēs izārstēt visus pacientus? Šobrīd, skatoties, kāda situācija ir 1. ceturksnī, es domāju, nē,” saka bērnu kardiologs Luīze Auziņa.
Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece: “Ir jāsaprot, ka šogad ir ievērojami pieaugusi saslimstība. Piemēram, cilvēkiem ar mentālām problēmām saslimstība Latvijā ir pieaugusi par 23%, un tas skaitlis mums ir jāmēģina noķert. Vismaz tas aizejošais vilciens beidzot.”
Lai vismaz nedaudz apdzēstu ugunsgrēku veselības nozarē, šogad nepieciešami vismaz 140 miljoni eiro, un tas sen jau bijis zināms ne tikai veselības ministrei, kura uzsvēra, ka šodien ir kopā ar piketētājiem, bet arī citiem deputātiem, no kuriem vairāki arī šodien bija manāmi pie protestētājiem. “Sastādot budžetu, bija tie 80-90 miljoni klāt, un mēs zinām, ka ar to nepietiks, bet bija cerība. Vispirms jau arī budžets nebija laicīgi, kad pieņēma budžetu runāja, ka process turpināsies, lai var atrast to naudu. Man gan ļoti nepatīk teikt – atrast naudu, es gribētu, lai būtu konkrētas stratēģijas un plāni, līdz ar to Veselības ministrijai jābūt skaidrībai par nākotni. Mēs nevaram katru reizi atkārtot to pašu,” saka ārsts, Saeimas deputāts Hosams Abu Meri.
Līdz šim gan naudas meklējumi citu ministriju maciņos nebija veiksmīgi, tomēr šodien veselības ministre Līga Meņģelsone sola, ka vismaz 140 miljoni, kas pienāktos bērnu zobārstniecībai, ambulatorajiem izmeklējumiem, stacionāru tarifiem, laboratoriskajiem izmeklējumiem un ģimenes ārstiem, būšot. “Nav pamata neticēt finanšu ministram, kurš šādu piedāvājumu ir izteicis. Līdz 26. maijam ir visas iespējas šo naudu sameklēt.”
Jāpiebilst, ka politiķu pašu pieņemtajos dokumentos paredzēts, ka finansējumam medicīnas nozarei šogad jāsasniedz 12% no valsts budžeta izdevumiem, kas būtu izpildīts, piešķirot protestētāju prasītos 140 miljonus eiro. Tāpēc sanākušie kārtējos solījumus uztver piesardzīgi vai ar ironiju. “Ja neko nedos, tad jau nebūs drīz vien, kas ievēlē šo namu, jo cilvēki būs vai nu fiziski nepējīgi aiziet uz vēlēšanām, vai būs tik tālu nepieskaitāmi, ka viņiem nedos vēlēšanu tiesības,” uzsver profesors Aivars Vētra, Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienības prezidents.
Nākamgad veselības aprūpes budžetam būtu jābūt 15% apmērā no valsts budžeta izdevumiem. Lai veselības aprūpes līmenis būtu līdzvērtīgs Igaunijai vai Lietuvai, tam jākļūst divas reizes lielākam.
