Zivju bojāejas iemesli Rāznas ezerā joprojām tiek meklēti, aģentūru LETA informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālas administrācijas dabas izglītības speciāliste Diāna Selecka.
Lai noskaidrotu iemeslus, kāpēc septembra sākumā Rāznas ezerā bojā gāja liels daudzums zušu un ķīšu, pēc DAP pasūtījuma veikti zivju virusoloģiskie, bakterioloģiskie, mikoloģiskie, parazitoloģiskie laboratoriskie izmeklējumi. Papildu tam veikta arī toksīnu noteikšana Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtā "BIOR". Taču saņemtie rezultāti nesniedza viennozīmīgu skaidrojumu, tāpēc DAP gaida "BIOR" skaidrojumu un atzinumu bojāejas cēloņiem, norāda Selecka.
Analīzes ir veiktas sertificētās laboratorijās Latvijā un Dānijā. Tāpat DAP pieprasīja informāciju no zivju audzētavas "ŽŪB Žemelė" Lietuvā, lai pārliecinātos, vai zivju bojāeja nav saistāma ar zivju audzētavas piegādātajiem zušiem, kas tika ielaisti Rāznas ezerā. Zivju audzētava "ŽŪB Žemelė" iesniegusi pārvaldei ES sertifikātu, kas apliecina, ka zivju audzēšana notiek atbilstoši noteiktām prasībām un rādītāji atbilst normatīviem.
DAP uzskata, ka zivju bojāeju Rāznā jāskata kontekstā, analizējot vides apstākļus, ko apstiprina arī ezeru pētnieks, sertificēts eksperts sugu un biotopu aizsardzības jomā par stāvošiem un tekošiem saldūdeņiem Uvis Suško. Viņš skaidro, ka zuši un ķīši ir ļoti jūtīgi pret skābekļa izmaiņām ūdenī, tie uzturas tuvāk grunts slānim, ūdenstilpnes apakšējā slānī, kur izšķīdušā skābekļa daudzums vienmēr ir mazāks nekā augšējos slāņos.
Parasti augustā Rāznas ezerā novērojama intensīva aļģu ziedēšana, pēc kuras aļģu masa iet bojā un satrūdot patērē ļoti lielu daļu no ezera ūdens dziļākajos slāņos esošā skābekļa. Rāznas ezera īpatnība ir tā, ka ziedēšana parasti ir pēkšņa, intensīva un masveidīga. Aļģu savairošanos veicina karsti laika apstākļi un rāms laiks, kad nenotiek ūdens slāņu sajaukšanās. "Zivis acīmredzami noslāpa, tāpat kā tās slāpst ziemā zem ilgstoša un bieza ledus," pieļauj eksperts.
DAP pauž apņēmību turpināt sekot ekoloģiskajai situācijai ezerā un izstrādāt agrīnās brīdināšanas sistēmu. Nākamajā gadā plānots iegādāties ierīci un zondi izšķīdušā skābekļa un skābekļa piesātinājuma ūdenī mērīšanai un veikt regulārus mērījumus dažādos dziļumos.
DAP arī ir vērsusies Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā ar lūgumu nodrošināt Rāznas ezera uzraudzības monitoringu katru gadu, veicot paraugu noņemšanu reizi trijos mēnešos un nosakot fizikāli ķīmiskos parametrus atbilstoši virszemes ūdeņu monitoringa programmai. Pēc pašreizējās monitoringa programmas tas tiek veikts reizi divos gados.
Plašāku skaidrojumu par zivju bojāejas iemesliem DAP sniegs pēc BIOR laboratorisko izmeklējumu skaidrojuma saņemšanas.
Kā vēstīts, DAP Latgales reģionālās administrācijas speciālisti iepriekš zivju bojāeju skaidroja ar netipiski karstu vasaru, ūdens ziedēšanu un skābekļa trūkumu. Ņemot vērā ezera lielumu un specifiku, septembra sākumā Rēzeknes novada domē tika sasaukta Tautsaimniecības attīstības jautājumu pastāvīgās komitejas ārkārtas sēde, kuras laikā tika ieskicēti arī citi iespējamie iemesli, piemēram, piesārņojums vai kāda zivju slimība. DAP Latgales reģionālajai administrācijai tika uzdots pasūtīt pētījumu Valsts zinātniskajā institūtā "Bior", lai varētu noskaidrot vai izslēgt kāda faktora iedarbību.
Lai novērstu nepatīkamo smaku un nepasliktinātu ekoloģisko situāciju, kā arī, atsaucoties uz Veterinārmedicīnas likumu, Rēzeknes novada pašvaldības Kaunatas apvienības pārvalde nodrošināja beigto zivju savākšanu un iznīcināšanu. Kaunatas apvienības pārvaldes darbinieki novāca beigtās zivis, tās novietojot Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegtajos metāla konteineros. Zivju novākšanas darbos iesaistījās arī vietējie zvejnieki un biedrību dalībnieki.
Kaunatas apvienības pārvalde ir noslēgusi līgumu ar uzņēmumu "Grow Energy" par beigto zivju utilizāciju, un pakalpojuma izmaksas tiks segtas no pašvaldības Vides fonda līdzekļiem.
Foto: Evija Trifanova/LETA
