Aktivitāšu iespējas nomaļos pagastos ir niecīgas, uzskata jaunieši

Dienvidkurzemes novadā apzināti 4236 jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Decembrī domē apstiprināja Jaunatnes politikas attīstības stratēģiju 2026.- 2030. gadam, kas kalpos kā rīks dažādu jaunatnes aktivitāšu plānošanai un finansējuma piesaistīšanai. Lielo skolu un pilsētu jaunieši jūtas pārliecināti un droši, bet nomaļajos pagastos par šādu dokumentu nemaz nezina.

Dienvidkurzemes novads ir lielākais novads Latvijā. Vairāk nekā četri tūkstoši jauniešu mācās 12 pamatskolās un 6 vidusskolās. Lai apzinātu jauniešu vajadzības un intereses, tapis apjomīgs dokuments – Jaunatnes politikas attīstības plāns 2025.- 2030. gadam. Galvenie jautājumi, kas atrunāti, ir mobilitāte, infrastruktūra, sporta aktivitāšu pieejamība un atbalsta mehānismi no Izglītības pārvaldes puses.

Dienvidkurzemes novada Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Līga Lasmane: “Dienvidkurzemes novada pastāvēšanas laikā šis ir pirmais plānošanas dokuments tieši jauniešiem, un, ņemot vērā jauniešu viedokli, mēs secinājām to, ka jaunieši ir gatavi iesaistīties dažādās aktivitātēs, bet sākumā viņi ir gatavi saņemt gatavas aktivitātes un ar laiku paši iesaistīties aktivitāšu organizēšanā.”

Dokumenta tapšanas procesā iesaistīja pašus novada jauniešus, lai dokuments būtu jēgpilns un kalpotu darbam gan izglītības darbiniekiem, gan jauniešu lietu speciālistiem dažādu projektu realizēšanai.

“Šis dokuments noteikti ir mūsu jaunatnes lietu speciālistiem kā ceļvedis, kas palīdzēs piesaistīt gan ārējo projektu finansējumu, gan arī viņu ikdienas darbam, kā nodrošināt jauniešu vajadzībām atbilstošas aktivitātes,” informē Līga Lasmane.

Novadā darbojas tikai divi jauniešu centri – Nīcā un Aizputē. Mazajos pagastos iespējas kvalitatīvi un jēgpilni pavadīt brīvo laiku vai iesaistīties aktivitātēs ir niecīgas. Plānots piesaistīt mobilo darbu, lai nomaļāko pagastu jaunieši arī tiktu iesaistīti.

Nīcas jauniešu centra vadītāja Andželika Ivaščenko: “Protams, viņiem gribētos, bet mums arī jāsaprot novada kapacitāte, ka tas ne vienmēr ir iespējams. Bet tad viņi cenšas, ka skolas viņus piesaista un dara kaut ko viņu labā, organizē dažādus neformālās izglītības pulciņus.”

Ne visi jaunieši jūtas uzklausīti, arī par šādu dokumentu viņi nav informēti. Uzrunātie jaunieši novērojuši, ka mazo skolu un attālāko pagastu jauniešiem iespējas līdzdarboties tomēr ir ierobežotas.

“Tomēr bieži vien sociālajos tīklos tu redzi, kas notiek citur, tad tomēr liekas – kāpēc nenotiek pie mums, jo vai tad tiešām mēs esam ar kaut ko sliktāki,” atzīst Līga no Rucavas.

“Jauniešiem vislabāk palīdzētu, ja rīkotu pasākumus arī tajos nomaļākos pagastos. Vai arī pašvaldība varētu nodrošināt transportu uz šiem pasākumiem, kas notiek lielākos centros,” uzkata grobiņniece Paula Elizabete.

Iespējams. jaunā stratēģija motivēs jauniešus aizstāvēt un realizēt savas idejas, tomēr būtisks ir arī pieaugušo atbalsts.

Grobiņniece Emīlija: “Ģimene ir tas lielākais motivators. Vecākiem arī noteikti būtu jāizlasa, jāiepazīstas, lai varētu motivēt savu bērnu, piedāvāt tikai iespējas.”

Par stratēģijai atvēlēto finansējumu no pašvaldības puses varēs spriest pēc 2026. gada budžeta pieņemšanas. Dienvidkurzemes Izglītības pārvaldes pārstāvji aicina jauniešus sekot līdzi aktivitātēm sociālajos tīklos un aktīvi iesaistīties.