Latvijas Mūzikas padome aicina atbildīgās Saeimas komisijas atbalstīt minimālā Latvijā radītas mūzikas īpatsvara noteikšanu radio programmās, paredzot samērīgu un pakāpeniski ieviešamu regulējumu, lai raidorganizācijas tam varētu pielāgoties.
Vēstulē Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai norādīts, ka jautājums par Latvijas mūzikas īpatsvaru radio ēterā nav jauns. Mūzikas nozare par iespējamiem risinājumiem ar raidorganizācijām diskutē vairāk nekā desmit gadus. Arī šā gada sākumā Kultūras ministrijas izveidotajā darba grupā piedalījās mūzikas nozares, raidorganizāciju, kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, reklāmas nozares un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvji.
Tomēr padomes ieskatā brīvprātīga vienošanās nav devusi pietiekamu rezultātu. Daļā komerciālo radio programmu Latvijā radītas mūzikas īpatsvars joprojām esot ļoti zems – atsevišķās programmās tikai daži procenti, bet citās vispār netiekot atskaņota Latvijas mūzika.
Padome uzskata, ka radio ir būtiska loma Latvijas kultūras un valodas telpā, jo tas ir viens no plaši sasniedzamiem medijiem. Vietējās mūzikas atskaņošana, pēc vēstulē teiktā, palīdzētu Latvijas autoriem un izpildītājiem sasniegt auditoriju, veicinātu jaunas mūzikas atpazīstamību un stiprinātu latviešu valodas klātbūtni ikdienas kultūras telpā.
Vienlaikus padome uzsver, ka priekšlikuma mērķis neesot ierobežot ārvalstu mūzikas pieejamību vai raidorganizāciju redakcionālo brīvību. Runa esot par samērīgas Latvijas mūzikas klātbūtnes nodrošināšanu informatīvajā un kultūras telpā.
Padome jautājumu saista arī ar ekonomiku. Saskaņā ar tās minētajiem Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) datiem par 2024. gada komerciālo radio sektoru Latvijas autori saņēmuši 64 523 eiro, bet ārvalstu autori – 240 645 eiro. Tas nozīmē, ka uz vienu Latvijas autoriem izmaksāto eiro ārvalstu autori saņēmuši aptuveni 3,73 eiro.
Vēstulē norādīts, ka radio atskaņojumi ne tikai rada autoratlīdzības un blakustiesību atlīdzības, bet arī var veicināt mākslinieku un skaņdarbu atpazīstamību. Tas savukārt var ietekmēt mūzikas patēriņu straumēšanas platformās un koncertos.
Padome argumentē, ka radiofrekvenču spektrs ir ierobežots valsts resurss, kura izmantošana tiek regulēta. Tāpēc, tās ieskatā, prasības radio programmām var vērtēt arī sabiedrības interešu un kultūrpolitikas kontekstā.
Padome arī norāda, ka vietējās mūzikas veicināšanas mehānismus izmanto citās Eiropas valstīs. Kā piemērs minēta Igaunija, kur vietējās mūzikas klātbūtni ņem vērā radio programmu licencēšanas nosacījumos.
Vienlaikus aicināts izvairīties no straujām izmaiņām. Tās priekšlikums paredz minimālo Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru ieviest pakāpeniski, lai raidorganizācijām būtu iespēja pielāgot repertuāru un programmas.
Būtu arī skaidri jādefinē, kas uzskatāms par Latvijā radītu mūziku. Padome rosina definīcijā ņemt vērā Latvijas mūzikas ekosistēmu – autorus, izpildītājus, producentus un citus mūzikas radīšanā iesaistītos -, nosakot objektīvus kritērijus.
Padome uzsver, ka vietējās mūzikas īpatsvaru nevajadzētu nodrošināt tikai nakts stundās, kad radio auditorija ir neliela. Tāpēc regulējumā, pēc padomes priekšlikuma, būtu jāparedz, ka noteiktu daļu Latvijas mūzikas atskaņotu arī dienas laikā.
Jau vēstīts, ka šā gada februārī tika izveidota darba grupa Latvijā radītas mūzikas īpatsvara palielināšanai radiostacijās.
Saskaņā ar publiskajai apspriešanai 2026. gada jūnijā nodotajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā obligātā Latvijā radītas mūzikas daļa radio programmās tiktu ieviesta pakāpeniski – 10% no 2028. gada 1. janvāra, 20% no 2029. gada un 30% no 2030. gada. Vienlaikus daļai komercradio apraides atļauju ir spēkā esoši nosacījumi līdz pat 2030. gadam.
Likumprojekta anotācijā prognozēts, ka pēc pilnas 30% kvotas ieviešanas papildu atlīdzība visiem Latvijas autoriem un izpildītājiem kopā pieaugtu līdz 208 502 eiro gadā. Vienlaikus radio reklāmas tirgus Latvijā ik gadu veido aptuveni 12 miljonus eiro.
Tāpat ziņots, ka vairāki Latvijas mūzikas nozares pārstāvji atklātā vēstulē aprīlī aicināja Saeimas deputātus atbalstīt priekšlikumu palielināt Latvijā radītās mūzikas īpatsvaru komercradio ēterā, nosakot kvotas, kā tas ir citās valstīs, tomēr pret to iebilda gan “Radio SWH”, gan Latvijas Raidorganizāciju asociācija, kā arī “EHR mediju grupa”.