Nedēļas nogalē Rēzeknē ar dažādiem pasākumiem atzīmēta Latgales kongresa diena.
Šogad kongresa dienas atceres pasākumi sākās ar Latvijas Universitātes lektora, jurista Agra Bitāna lekciju par latgaliešu valodas tiesisko statusu, kam sekoja tiešsaistes novadmācību stundas visām skolēnu vecuma grupām, bet pašā kongresa dienā, svētdien, 27. aprīlī, notika patriotiska izlaušanās spēle skolēniem “Kroma kolna boguoteibys”, kā arī aizvadīts piemiņas brīdis pie Latgales kongresa pieminekļa, kam sekoja gājiens līdz piemineklim “Vienoti Latvijai” jeb Latgales Mārai, kurā piedalījās vairāk nekā 100 cilvēku.
Latgales kongresa lēmumu izpildes padomes priekšsēdētājs Agris Bitāns: “Viesturiski, ja mes pasoveramēs, 108 godi atpakaļ tyka radeits prīkšnūsacejums vaļsts nacejis izveidei, par tū, ka Latgolys latvīši un Baltejis gubernis latvīši dzeivuoja atsevišķuos telpuos i beja vaicuojums, voi jī ir vīna tauta voi nav. Vīna līta beja apsazynuot, ka mes asom vīna tauta, kai vīna vaļsts naceja, i nuokušais sūļs beja, veiduot vīnu kūpeigu vīneibu, kas vāluok kļyva par pamatu Latvejis vaļsts izveidei. Tys beja suokums sovai kai vaļsts nacejis pošapziņai, tai ari darbeibu veikšona, lai izveiduotu myusu vaļsti. Sait, ka kongress ir pyrmais oficialais sūļs, kod divu teritoreju latvīši pasceja, ka jī grib veiduot vīnuotu vaļsts naceju.”
(Tulk. – “Vēsturiski, ja mēs paskatāmies, pirms 108 gadiem tika radīts priekšnosacījums valsts nācijas izveidei, tāpēc, ka Latgales latvieši un Baltijas guberņas latvieši dzīvoja atsevišķās telpās, un bija jautājums, vai viņi ir viena tauta, vai nav. Viena lieta bija apzināties, ka mēs esam viena tauta, kā viena valsts nācija, un nākamais solis bija veidot vienu kopīgu vienību, kas vēlāk kļuva par pamatu Latvijas valsts izveidei. Tas bija sākums savas kā valsts nācijas pašapziņai un arī darbību veikšana, lai izveidotu mūsu valsti. Sanāk, ka kongress ir pirmais oficiālais solis, kad divu teritoriju latvieši pateica, ka viņi grib veidot vienotu valsts nāciju.”)
Foto: Vidzemes televīzija
Latgales kongresa dienas pasākumu centrālais mērķis ir stiprināt latgalisko identitāti un latgaliešu valodas lietojumu ne vien saimē, bet ikdienā un oficiālā saziņā, kā tas ir bijis paredzēts Latvijas valsts izveides pirmsākumos, uzsverot, ka Latvijā latviešu valodas nevar būt par daudz.