Arheologi Dobelē atklāj senus atradumus

Dobeles vēsturiskajā pils dārzā sākta rekonstrukcija, lai tajā izveidotu celiņus un iekārtotu apgaismojumu. Pašreiz katru dārza kvadrātmetru pārbauda arheologi. Līdztekus dažādām monētām, sešus gadsimtus senam nazim, ledus piešiem, saktiņai un krustadatai, atrasts arī mūris, kas, iespējams, varētu liecināt par senās koka zemgaļu pils atrašanās vietu.

Aiz 14. gadsimta būvētās Livonijas ordeņa pils Dobelē vēsturiski bijis arī hercogienes Elizabetes Magdalēnas dārzs. 2021. gadā tika atjaunots ārstniecības augu dārzs, bet vēstures liecības vēsta, ka tas esot bijis daudz plašāks, stāsta Dobeles novada muzeja vēsturniece Undīne Krūze: ”Ir kartes, kurās tieši šī vieta tiek apzīmēta kā pomārijs – augļu dārzs. Te ir bijis augļu dārzs, un ir zināms, ka hercogiene šeit ir audzējusi vai introducējusi (red. ievedusi augus no citas teritorijas) arī tādas mazāk zināmas bumbieru, ābeļu šķirnes. Ir sarakste, kur hercogs Jēkabs viņai sūta uz Dobeli Parīzē nopirktas ābelītes.”

Pašreiz plašajā dārza teritorijā rosās arheologi, kam seko būvnieki, lai šeit izbūvētu celiņus un apgaismojumu, padarot to par skaistu atpūtas vietu. Labiekārtošanas darbu laikā izjaukts arī pirms četriem gadiem izveidotais vēsturisko ārstniecības augu dārzs. Tomēr, kā skaidro muzeja vēsturniece, nekas  netikšot izpostīts. Augi ir pierakti, un pēc darbu pabeigšanas, domāšot par dārza atjaunošanu. 

Arheoloģiskie izrakumi Dobeles pils dārzā.

Tikmēr arheologi jau var lepoties ar dažādiem atradumiem, kas zemē nogulējuši pat sešus gadsimtus. Arheologs Andris Tomašūns rāda no dzelzs gatavotu nazi, kas, pēc zemē nogulētiem sešiem gadsimtiem, brīnumainā kārtā saglabājies vesels. Atradumu klāstā ir arī ledus piesis: ”To liek gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem uz kājām ziemas laikā, lai neslīd kājas. To ar audekliem, striķiem piesaitē pie pēdas apakšā. Tie ir kā nagi, kas tev ledū neļauj slīdēt. –  Pirms cik gadsimtiem jau sāka par drošību rūpēties? Nu, kāda tur drošība.. (smejas) Ja tu visu laiku krīti gar zemi, tu domāsi, kā tikt uz priekšu. Šī ir saktiņa ar zvēru galvām –  zemgaļu. No zemgaļiem mums ir vēl krustadata, bet tā ir no dzelzs. Saktiņa ir no bronzas.”

Tomēr lielākais pārsteigums vēsturniekiem atklājies pavisam citā dārza stūrī – aiz rietumu mūra.

Arheologs Andris Tomašūns: ”Interesanti bija tas, ka te, tajā brūnajā, pelēkajā, ar lauskām bagātajā zemes slānī, bija krāsns podiņi. Mēs nolēmām tos papētīt, bet, tikko noņēmām to nost, atklājās, ka apakšā ir mūris. – Ko jums dod šāds atklājums? Jaunas ziņas par pili, ka tā tomēr bijusi lielāka. Es arī klusībā ceru, ka te apakšā varbūt ir zemgaļu pils.”

Dobeles novada muzeja vēsturniece Undīne Krūze: ”Mēs skatījāmies, kādas tur tās kāpnes ir bijušas sākotnēji. 19. gadsimtā jau ir bijušas laukakmeņu kāpnes. Domājām, varbūt kaut kas tāds, bet es vēl neņemos teikt, kas tas ir.”

Par vēsturiskās koka zemgaļu pils atrašanās vietu precīzu datu nav. Viena no versijām esot, ka senā pils atradusies tur, kur tagad atrodas rekonstruētās mūra pils daļa. Cita hipotēze vēsta, ka tā atradusies tuvāk pie upes, bet ik reizi, kad tiek veikti izrakumi, arheologu lielākā cerība ir atrast pierādījumus par senās zemgaļu pils atrašanās vietu.