Atslēgšanās no Krievijas energotīkla nedēļas nogalē teju pilnībā noritēja pēc plāna, patērētāji nekādas neērtības nesajuta. Tā ReTV šodien apstiprināja uzņēmuma “Augstspriegumu tīkls” valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis. Viņš uzsver, ka turpmāk jāstrādā, lai palielinātu elektroenerģijas ražošanas jaudas, kas nākotnē ļautu samazināt arī cenas.
Aizvadītās sestdienas rītā visas trīs Baltijas valstis pakāpeniski atvienoja elektrolīniju savienojumus ar Krieviju un Baltkrieviju. Arī Latvijas pierobežā fiziski pārgriezti vienīgās Latvijas-Krievijas elektrolīnijas vadi.
Vienīgais neparedzētais gadījums, sistēmai autonomi strādājot testa režīmā, konstatēts Lietuvā.
Irklis: “Viens no ģeneratoriem Lietuvā, kuram tajā brīdī bija jāstrādā, atslēdzās un nebija darbā, bet šo var uzskatīt par labu papildus testu, kad arī pie šādas neplānotas darbības Baltijas energosistēma reaģē atbilstoši, frekvence tika nodrošināta atpakaļ vajadzīgā režīmā.”
Sinhronizācija noslēdzās svētdienas pēcpusdienā, kad caur Poliju Baltijas valstis pieslēdzās pasaulē lielākajam sinhronizētajam Eiropas kontinentālajam eletroenergotīklam.
Irklis: “Mēs esam ievērojami drošākā situācijā. Mēs esam pārliecinājušies, ka varam strādāt arī salas režīmā, tas nozīmē, ka mēs esam paaugstinājuši savu apgādes drošumu.”
Irklis uzsver, lai gan pašlaik Baltijai ar Eiropu ir tikai viens savienojums, tas ir pietiekami drošs, lai nodrošinātu stabilu elektroapgādi reģionā. Tas iespējams, jo Baltijas valstis jau ir ieguldījušas nozīmīgās investīcijās elektroapgādes sistēmas stiprināšanā. Savukārt nākotnē plānots izbūvēt vairākus jaunus starpsavienojumus ar Eiropu.
Irklis: “Mēs no Latvijas puses pētām iespējas un komunicējam par iespēju gūt savienojumu ar Zviedriju un potenciāli arī savienojumu ar Vāciju.”
Jāpiebilst, ka elektrotīklu sinhronizācija būtiski neietekmēs elektroenerģijas cenu, jo jau kopš 2022. gada maija Latvija elektroenerģiju no Krievijas neiepērk. Tomēr cenu izmaiņas var radīt energoresursu pieejamība, kā arī izmaksas par infrastruktūras uzturēšanu.
Irklis: “Šogad būtiskākais, ka ietekmēs cenas ir laikapastākļi. Mums tīklā ir nākušas klāt jaunas elektroenerģijas jaudas visā Baltijā gan saulei, gan vējam. Diemžēl mums šobrīd nestrādā EstLink2 savienojums. Ja tas būtu darbā, tad mēs redzētu zemākas cenas nekā tās ir tagad.”
Sinhronizācijas projektā izmaksas šī gada elektroenerģijas gala tarifu vairs nemainīs, jo tas jau ir apstiprināts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā 2023. gadā. Savukārt nakamgad mājsaimniecībām pārvades pakalpojumu tafifs varētu pieaugt par aptuveni 1%.