Būvniecības nozare ir viena no lielākajām atkritumu radītājām gan Eiropas savienībā, gan Latvijā. Tomēr būvniecības atkritumiem ir liela perspektīva iekļauties aprites ekonomikā, ja vien tie tiktu šķiroti un pārstrādāti. Pašreiz Latvijā spoži ir tikai statistikas dati, bet realitāte daudz skaudrāka, tāpēc šo jautājumu aktualizēja diskusijā, kurā piedalījās gan nozares eksperti, gan politikas veidotāji.
Palielinoties būvniecības apjomam, palielinās arī būvniecības atkritumu daudzums, kas ir viens no lielākajiem CO2 emisiju radītājiem. Daudzus būvniecības atkritumus gan būtu iespējams pārstrādāt.
“Vienu daļu, protams, varēs atkal izmantot būvniecībai tajā pašā vai kādā citā objektā. Protams, ir jāsaņem atbilstošs novērtējums no būvmateriālu novērtētāja, kurš var pateikt vai tas der, vai neder. Var būt arī tādi materiāli, kurus izmanto vienkārši apdares materiāliem, kādiem dekoratīviem elementiem. Nekam nederīgie tiks apglabāti poligonā, tomēr tādu būtu visai maz, ja viss tiktu darīts atbilstoši normatīviem,” tā skaidro Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Rudīte Vesere.
Viņa skaidro, ka atbildību par atkritumiem ir jāuzņemas būvdarbu vai nojaukšanas darbu veicējiem. Tas gan nenozīmējot, ka viņiem pašiem atkritumi ir jānogādā poligonā. “Viņi nolīgst atkritumu apsaimniekotāju, kurš darbojas viņu uzdevumā un savāc šos būvmateriālus. Aizved un pārstrādā vai sašķiro un izmanto atkārtoti, vai ved apglabāšanai.
Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra 2022. gada datiem tā arī notiekot. Apkopotā informācija liecinot, ka Latvijas būvniecības atkritumu apjoms, kas laists otrreizējā izmantošanā, sastāda 91 % no kopējā būvniecības atkritumu apjoma. Tomēr realitāte no statistikas būtiski atšķiroties.
“Mēs esam daudz darījuši, lai tas būtu pietiekoši pārvaldāms un pārskatāms, tāpēc mēs esam ieviesuši arī vadlīnijas. Tās vēl nav likumā regulētas, bet tās ir kā vadlīnijas lielajiem komercobjektiem un būvniecības iepirkumam,” skaidro Edijs Kupčs, Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs.
Pašreiz notiekot pāreja uz nākamo posmu, lai vadlīnijas tiktu ieintegrētas iepirkumos, tādejādi cerot uz labāku gala rezultātu. Tomēr nelielajos objektos, diemžēl, aina vērojama pavisam cita, kas rezultējas ar dabā izmestām būvgružu kaudzēm.
“Ja būvobjektā darbinieks skatās, ka viņam ir iespēja nopelnīt, pašam izvedot ārā būvgružus, aizvedot tos kaut kur, tas, protams, parāda, ka viņam, iespējams, netiek pietiekoši samaksāts. Tas ir gan atalgojuma jautājums, gan kopējā sapratne, kur likt tos būvgružus, kā tos utilizēt. Šeit mēs vairāk skatāmies nevis uz valstiskajiem objektiem, bet uz pašvaldībām un mājsaimniecībām,” viņš turpina.
Viens no lielākajiem atkritumu apsaimniekotājiem “Eco Baltia vide” jau pirms vairākiem gadiem izveidoja riepu pārstrādes rūpnīcu, tomēr eksperiments beidzies tā īsti nesācies. Arī eksperimentālie ceļa posmi, sadarbībā ar RTU, palikuši tikai kā eksperimenti.
“Kāpēc gan asfaltam jāstāv piecpadsmit gadus? Tāpēc riepu pārstrādes līnija tika aizvērta,” tā saka Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs.
Lai būvgruži iekļautos aprites ekonomikā, pirmkārt, esot nepieciešams panākt visu pušu ieinteresētību, un lielāku uzmanību pievērst sistēmas izstrādei, kas varētu izsekot būvgružus.