Latvijā ir daudz kapsētu, kur vairs apbedījumi netiek veikti, un bieži vien tās ir atstātas pamestībai. Tāda ilgu laiku bija arī pirms 250 gadiem izveidotā Cēsu pilsētas kapsēta, jeb tā sauktie Vācu kapi. Tagad te aizvadīti kapsētas svētki.
“Mums ir tāds ambiciozs mērķis – mainīt cēsnieku apziņā attieksmi pret šo vietu, atgriezt šai vietai tās kultūrvēsturisko nozīmību un cilvēku pietāti pret šo vietu, kā kapsētu,” stāsta Cēsu muzeja direktore Elīna Kalniņa.
“Tam tā nevajadzētu būt, ka vēsturiska kapsēta, kurā atdusas pilsētas vēsturei nozīmīgi un galu galā vienkārši cilvēki, kas šo pilsētu ir veidojuši, ka šī vēsturiskā kapsēta ir tādā stāvoklī, kādā viņa ir,” ieceri mainīt attieksmi pret vēsturisko kapsētu pamato Cēsu pilsētas kapsētas atjaunošanas projekta vadītājs Gundars Kalniņš.
Foto: Vidzemes TV
“Kad ienāca padomju armija, tad ārkārtīgi postīja, bija ļoti skaisti marmora pieminekļi, tie tika saspridzināti,” atceras cēsniece Austra Bundža.
Foto: Vidzemes TV
“Kopš padomju okupācijas tā Cēsīs tiek saukta par Vācu kapiem. Par Vācu kapiem tāpēc, ka padomju režīms izplatīja vietējā sabiedrībā tādu nopeļošu šīs vietas, šo vietu nonivelējošu vēstījumu, ka šeit ir apglabāti fašisti un pret fašistiem mēs izturamies tikai un vienīgi necienīgi, arī mirušiem, respektīvi, deva zaļo gaismu šo kapu demolēšanai,” stāsta Elīna Kalniņa. Un šī nevērīgā attieksme jau turpinājās arī vēlāk.
Elīna Kalniņa: “Kapsēta joprojām cēsnieku apziņā ir tāda vieta, kurai var droši soļot cauri ar saviem suņiem, vai kur līdzās dzīvojoša kundze var ielaist savu vistu pulku paganīties.”
Lai šo attieksmi mainītu, paveikts liels darbs. Tagad, ieejot kapsētā, apmeklētāji tās vēsturi var iepazīt informatīvajā stendā, tajā ir ziņas par tās sākotni, apbedījumiem un arī postījumiem. Bijušas arī sakopšanas talkas un apzināti un dokumentēti vēl esošie pieminekļi, un iniciators šim darbam ir vēsturnieki Elīna un Gundars Kalniņi.
Foto: Vidzemes TV
Gundars Kalniņš: “Vai tad pareizais solis būt vienam no tiem, kas bubina? Vai tomēr būt tam, kurš iniciē kaut ko lielāku? Tad 2021. gadā mēs ar Elīnu sākām ar pirmo fundamentālo soli – ar inventarizāciju. Tātad kapu pieminekli pēc pieminekļa, pieminekļa fragmentus aprakstot, veidojot aprakstus, visi pieminekļi ir inventarizēti. Tas bija arī sākums nākamajam – mēs esam sastādījuši arī šeit apbedīto personu sarakstus, kurus mēs varam identificēt pēc pieminekļiem, viss ir publicēts digitāli pieejamā mājas lapā.”
Ilze Strunķe: “Mēs dēvējam ekskursiju kapos par pastaigu, izzinošo pastaigu. Tātad, pirmkārt, mēs esam svaigā gaisā. Otrkārt, var ļoti, ļoti daudz uzzināt. Piemēram, pagājušo gadu notika piecas pastaigas, kur piedalījās katrā apmēram ap 30 cilvēkiem.”
Arī aizvadītie kapsētas svētki pierāda, ka cilvēkiem ir interese par šo vietu un tās saglabāšanu.
Foto: Vidzemes TV
“Šeit ir manas vecvecvecmāmiņas kapi un ļoti, ļoti sāpēja sirds, ka redzēju, ka te viss tiek postīts. Šobrīd, protams, ir liels prieks par šo projektu, kas ir uzsākts, jo manā izpratnē Cēsis ir viena no senajām kultūras pilsētām un gribas, lai tās kultūras lietas un cieņa atnāk atkal atpakaļ, un ka šeit tiek sakoptas šīs vietas,” uzsākto kapsētas sakopšanas darbu atzinīgi vērtē rīdziniece Ilze Buivida.
Cēsu pilsētas vēsturiskās kapsētas atjaunošanas iniciatori stāsta, ka turpināsies gan izpētes darbs, gan arī talkas, un par tradīciju kļūs arī ikgadējie kapsētas svētki.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sižeta saturu atbild SIA "VIDZEMES TV". |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |