Ar pavasara iestāšanos “Latvijas valsts meži” Vijciema čiekurkaltē Valkas novadā norit tradicionālais priežu čiekuru žāvēšanas process, kura laikā iegūst sēklas meža stādu audzēšanai. Pagājušā gadā šajā kultūrvēsturiskajā vietā noslēgušies arī fasādes restaurācijas darbi, jo ēkai bija izveidojušās plaisas. Tās aizdarītas jau aizpagājušajā gadā, bet pērn notika dekoratīvo šuvju atjaunošana.
Šogad Vijciema čiekurkaltei aprit jau 130 gadi kopš tā ir uzcelta. Tā ir vecākā čiekurkalte Latvijā, kas ir arī valsts nozīmes industriālais piemineklis un te aizvien izmanto oriģinālās iekārtas čiekuru sēklu ieguvei.
“Čiekurus šeit atved maisos un tālāk tie maisi ar virves palīdzību – princips līdzīgs kā vecajās dzirnavās. Un ar šo te ķēdi čiekuru maisi no pirmā stāva tiek uztransportēti uz trešo, kur viņi daļēji apžūst un arī līdztekus no šī trešā stāva viņi tiek sapildīti uz otro stāvu caur speciālām lūkām – žāvējamā kamerā, kur viņi tālāk žāvējas,” stāsta Ivars Palejs, Vijciema čiekurkaltes vadītājs.
Žāvejamā kamerā atrodas 24 cilindri. Katrā no tiem ietilpst astoņi 10 litrīgie spaiņi ar čiekuriem. Tie iegūti no dažādām speciālām plantācijām, kur tie ievākti ar rokām.
Lai čiekuri atvērtos, tos žāvē vairāku desmitu grādu temperatūrā. Palejs: “Tālāk tai žāvēšanas procesā šie te čiekuri ir jāmaisa jeb tie cilindri jāgroza. Lai to varētu izdarīt, lai nebūtu jānāk šeit karstumā, tad katram cilindram ir garš ass gals, kas iziet cauri sienām. Un no blakus telpas, uz šī te ass gala tiek uzlikts kloķis un šie cilindri tiek grozīti.”
Grozīšana ir nepieciešama, lai no atvērtiem čiekuriem dabūtu laukā sēklas un tās izbirtu lejā cauri koka režģim, kur vēlāk tās savāc. Sākumā jaunos čiekurus tur 35-37 grādu temperatūrā un nedēļas laikā to paceļ līdz 52 grādiem un cilindru grozīšana notiek arvien biežāk.
“Kad čiekuri sēklas ir atdevuši, kad redz, ka vairāk ārā no šiem te čiekuriem sēklas nebirst, tad atkal tās pašas lūkas cilindriem tiek vērtas vaļā un izkaltēti čiekuri tiek bērti laukā. Un kā teikt tukšie novākti, ber atkal jaunu porciju un žāvē atkal nākošos,” turpina Vijciema čiekurkaltes vadītājs.
Tālāk sēklas aizved uz modernāku čiekurkalti Kalsnavā, kur notiek sēklu tālākā apstrāde jeb sēklu atspārnošana un uzglabāšana temperatūrā ap – 4 grādiem. Tad sēklu ceļš ved uz kokaudzētavu, kur no tām izaudzēs jaunus koku stādus. Čiekuru sēklu ražas laikapstākļu ietekmē gan ir ļoti mainīgas.
Ivars Palejs, Vijciema čiekurkaltes vadītājs: “Iepriekšējais gads bija 29 kg. Tad bija 37 kg. Tad bija tā kā tukšais gads – nebija čiekuru ražas. Tad bija 323 kg. Kā teikt, katru gadu diezgan mainīgi, svārstīgi.”
Čiekurkaltes vadītājs lēš, ka arī šī gada raža nebūs bagātīga – kopumā varētu iegūt līdz 30 kilogramiem sēklu.
