Cik skaļi drīkst strādāt uzņēmums, ja rūpnieciskā teritorija atrodas vien dažus desmitus metru no dzīvojamām mājām? Jelgavā Zemeņu ielas iedzīvotāji par troksni sūdzas jau gadiem, taču līdz šim risinājums nav rasts. Tagad pirmo reizi pie viena galda sēdušies iedzīvotāji, uzņēmēji, pašvaldības un Valsts vides dienesta pārstāvji. Uzņēmēji uzsver tiesības turpināt saimniecisko darbību, savukārt iedzīvotāji sagaida konkrētus soļus trokšņa mazināšanai.
Veronika Marudina, Jelgavas Zemeņu ielas iedzīvotāja: “Ja man nebūtu tās tūjas, būtu vēl sliktāk, bet tās tūjas jau neko neaiztur!”
Daži desmiti metru – tik vien Jelgavā šķir Zemeņu ielas privātmājas no teritorijas, kur ik dienu notiek saimnieciskā darbība. Vietējie stāsta – līdz ar uzņēmumu darbu nākas sadzīvot arī ar tehnikas, transporta un kravu kraušanas radīto troksni. Un tas neapklust arī vakaros, brīvdienās un svētku dienās.
Veronika Marudina, Jelgavas Zemeņu ielas iedzīvotāja: “Jums vajadzētu pa darba dienām te atbraukt, kas te darās! Man šķiet, ka tur.. es nezinu, nevar izstāstīt, kādi tur trokšņi!”
Dace, Jelgavas Zemeņu ielas iedzīvotāja: “Tikāmies ar pašvaldību, rakstījām uz Valsts vides dienestu, uz Veselības inspekciju, uz būvvaldi. Mēs meklējām variantus, lai mēs taptu sadzirdēti, bet risinājuma nekāda nebija. “
Tagad pirmo reizi pie viena galda pašvaldība aicināja apkārtnes iedzīvotājus, uzņēmējus un Valsts vides dienesta pārstāvjus, lai mēģinātu rast visām pusēm pieņemamu risinājumu.
Dace, Jelgavas Zemeņu ielas iedzīvotāja: “Es domāju, ka tas ir tikai pirmais solis, jo arī šeit, sapulces laikā, bija momenti, kad skaidri tika parādītas dažas vēstules, kurās ir vienkārši atrakstīšanās – ka nav problēmu vai, ka situācija jārisina citai institūcijai.”
Tikšanās notika rūpnieciskās teritorijas telpās, taču mediju pārstāvju klātbūtne tajā netika atļauta. Teritorijas īpašnieka pārstāvis, kas šeit iznomā telpas uzņēmumiem, savu redzējumu medijiem skaidroja pēc sanāksmes.
Aigars Audze, SIA “Auzas būvfirma” pārstāvis: “Šeit ir jaukta centra teritorija. Mēs drīkstam šeit strādāt 24 stundas diennaktī, un arī bez brīvdienām. Risinājumam ir jābūt abpusējam. Protams, tiem cilvēkiem, kas no mums īrē šīs telpas – lai pa naktīm tie mazāk trokšņotu, lai izveidotu šo buferzonu un lai no tikiem līdz tikiem pa nakti nekas nenotiek – tas būtu jāapliecina ne tikai mutiski, bet arī rakstiski. Taču arī pašiem cilvēkiem būtu jāsaprot tas, ka, diemžēl, gan mēs, gan viņi esam tādi kā bez vainas vainīgie.”
Tikmēr cilvēktiesību aizstāve Elza Freiberga skaidro, ka uzņēmuma tiesības veikt saimniecisko darbību nav neierobežotas.
Elza Freiberga, Cilvēktiesību aizstāvis: “Ne tiesai, ne pašvaldībai nav tiesības ierobežot Satversmē noteiktās cilvēktiesības, proti, tiesības uz veselību, iespēju dzīvot labvēlīgajā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu. Ministru kabineta noteikumos Nr. 16 ir noteikti trokšņa fizikālie lielumi, kas var radīt kaitīgās sekas, un to lielumu ievērošana ir obligāta.”
Pagaidām trokšņa mērījumi šajā teritorijā nav veikti. Sanāksmes laikā Valsts vides dienests iedzīvotājiem ieteica konsultēties ar neatkarīgiem vides ekspertiem, taču dienests norāda – atkarībā no situācijas trokšņa mērījumus var uzdot veikt arī pašam uzņēmumam.
Aija Jalinska, Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību daļas vadītāja: “Tas, ka uzņēmums atrodas rūpnieciskajā teritorijā, nenozīmē, ka tā darbība drīkst radīt neierobežotu troksni blakus esošajā dzīvojamajā teritorijā. Arī vakaros un naktīs uzņēmuma darbībai jānotiek tā, lai netiktu pārsniegts pieļaujamais trokšņa līmenis.”
Pašvaldībā atzīst, ka šobrīd iespējas ietekmēt jau strādājošu uzņēmumu darbību ir ierobežotas.
Mārtiņš Štāls, Jelgavas vastspilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks (JKP): “Pašvaldības instrumenti šajā ziņā ir teritorijas plānojums, kas ir tāds ilgtermiņa risinājums, kur mēs pasakām, kurš drīkst kur ko darīt. Konkrētos uzņēmējus, viņiem nevar aizliegt šeit pārtraukt ražošanu. Tas būtu nākotnē, kad viens uzņēmums beidz savu darbību un nākošais nāk iekšā.”
Konkrēta vienošanās par trokšņa mazināšanu pagaidām nav panākta. Sanāksmē dārzeņu pārstrādes uzņēmuma “RIA GROUP” pārstāvji norādīja, ka līdzšinējo darba režīmu ierobežot neplāno. No intervijas mūsu sižetam uzņēmums atteicās. Iedzīvotāji savukārt cer, ka pēc gadiem ilgas vēršanās dažādās institūcijās šoreiz sarunām sekos arī praktiska rīcība.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |