Šodien skvērā pie Sabiedriskā centra Jelgavā rūc zāģi un klaudz āmuri Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) rīkotajās koka radošajās darbnīcās. Šādas darbnīcas Jelgavā notiekot pirmo reizi, un to mērķis esot parādīt, kā dot otro dzīvi kokapstrādes atlikumiem, vienlaikus mudinot cilvēkus uz ilgtspējīgu domāšanu.
Uzbūvējot guļbūvi, kokapstrādes atlikumos paliekot, apmēram, 10 % materiālu. Nereti tie nonākot kādā piknika ugunskurā, dažkārt tiek sašķeldoti, tomēr arī pāri palikušajiem dažāda izmēra kokmateriāliem var rast tādu pielietojumu, kas ļaus tiem kalpot vēl gadiem.
Koka darbnīcu apmeklētāji Jelgavā veido lietas no kokmateriālu pārpalikumiem.
”Ir jāpadomā, jāiegulda diezgan daudz darba, bet var. Man ir tā slimība, kas daudziem, kuri neko nemet ārā, bet krāj lielās kaudzēs un tomēr kaut ko uztaisa. Ir tā, ka tas pārpalikums nostāv desmit gadus un tomēr atrod savu pielietojumu, un tas ir par pamatu tam, ka šī slimība turpinās. Tad lielākoties top mākslas objekti? Nē, vienkārši praktiska lieta, kas pēc izmēra gaida savu pielietojumu,” stāsta Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Guļbūvju ražošanas pasniedzējs, uzņēmējs Juris Balodis.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes koka radošajās darbnīcās top trīs āra elementi, ko varot saukt arī par āra mēbelēm. Kā skaidro meistars, izgatavot tos no pārpalikumiem esot sarežģītāk, jo dizains jāpielāgo materiāliem. Tikmēr paši mazākie darbnīcu apmeklētāji ar koka trafaretiem veido koku lapas, bet vairums sanākušo savu radošumu izmantojuši, lai no dažādiem koka gabaliņiem izveidotu, ko vienkāršāku, bet ne mazāk interesantu.
Koka darbnīcu apmeklētāji Jelgavā veido lietas no kokmateriālu pārpalikumiem.
Koka radošo darbnīcu apmeklētāja Kristīne Vugule aptuveni desmit minūtēs radījusi interesantu soliņu: ”Uz tā jau jāsēž, ko tur cilāt. Man tas ir mobilais soliņš. Iešu makšķerēt, ņemšu līdz. Es teiktu, ļoti pozitīva doma, jo tas liecina par ilgtspējīgu domāšanu. Es negribētu tos saukt par atkritumiem. Tie ir materiāli, kam jādod otrā iespēja.”
Savukārt Sebastjans ķēries pie lielformāta galda spēles labirinta: ”Es taisu labirintu, ko liks uz tās lielākās plāksnes. Vai zini, kāds būs labirinta ceļš? Vēl nē, bet es domāju, ka šis varētu būt sākumā tā slīpi. Kas tev patīk vairāk, radoši domāt jeb fiziski darboties? Radoši domāt.”
Kā stāsta šī projekta vadītāja, pilsētvidē koka radošās darbnīcas notiekot pirmoreiz, bet jau četrus gadus līdzīga aktivitāte notiekot studentiem. LBTU Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūta asociētā profesore, vadošā pētniece Ilze Stokmane stāsta, ka mērķis esot panākt, lai šādu materiālu lietotu īpaši publiskā ārtelpā: ”Ilgtspējības aspekts ir nenoliedzams un visiem zināms, un mums liekas, ka šis materiāls ir ļoti iederīgs pilsētvidē. To rāda arī skandināvu prakse, kur visas jaunās ārtelpas tiek veidotas ar koka elementiem – platformām, zviļņiem un citiem elementiem, kas ļoti labi iederas šai vidē un ļoti labi arī kalpo.”
Rīt visi izveidotie elementi tikšot nokrāsoti. Āra mēbeles un galda labirints palikšot Sabiedriskajam centram, bet mazos darbiņus apmeklētāji varēs nest mājās.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |