Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

Diasporas latviešus aicina piedalīties konkursā “Krustimi dejami”

22. augusts 2025
Sandra Leitāne un Andris Pāns, ReTV

Vīrietis un sieviete dejo telpā ar koka grīdu, uz kuras ir krustveida marķējums.
Foto: ReTV

Rīgas latviešu biedrības “Rīgas danču” kopiena izsludinājusi konkursu “Krustimi dejami” diasporas latviešiem. Konkursa dalībniekiem jāuzfilmē savs dejas klips, kurā tiek izpildīta kāda no senajām krusta dejām.

 

Krusta dejas apvieno visas dejas, kurās sastopams krusta motīvs. Tās ir tautas dejas, vien atšķirībā no tām, kuras redzam koncertos, rakstus nav veidojis horeogrāfs. Tās brīvi dejo tauta un pieļaujama arī interpretācija.

 

“Ja mēs sakām, ka krusta deja, tad mums katrā šajā krustiņā ir kaut kāds solītis jāizdejo. Ja es varu palekt augstāk, es lekšu. Ja es jau šajā vecumā nevaru palekt, tad es kāpšu šajā krustiņā no viena solīša uz otru tālāk. Viens jau ir tas solis tajā interpretācijā, bet otrs – no kāda materiāla mēs veidojam to krustu, cik lielu mēs krustu veidojam,” stāsta horeogrāfe, konkursa “Krustimi dejami” žūrijas locekle Indra Filipsone.

 

Vīrietis un sieviete runā, stāvot pie stendiem telpā.

Foto: ReTV

 

Rīgas Latviešu biedrības “Rīgas danču” kopiena restaurē senās latviešu tautas dejas, jo nevēloties  no tām atteikties par labu jaunrades skatuviskajai dejai. Horeogrāfs, tautas deju skolotājs Ernests Spīčs cerējis, ka tautas deja būs arī Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, tomēr stadionā, viņaprāt, dominējusi skatuviskā deja: “Acīmredzot Latvijā skatuviskā deja ir tik ļoti populāra un izplatīta, ka tautas dejai ir mazas cerības nokļūt līdz deju svētkiem, jo tos rīko no augšas.”

Tā radusies ideja rīkot tautas deju konkursu “Krustimi dejama”, kurā senās tautas dejas, kas mūsdienās bieži tiek sauktas par dančiem, dejotu diasporas latvieši.
Reklāma

Rīgas Latviešu biedrības “Rīgas danči” kopienas pārstāve Rozīte Katrīna Ponne: “Jādara ir pavisam vienkārši. Jāatrod kāda vieta, vienalga kur, jāizdomā sava dejas kombinācija kādai no mūsu piedāvātajām dejām un jāizveido video. Svarīgs noteikums, ka jābūt dzīvās mūzikas pavadījumam. Var pats dziedāt, var kāds draugs sist ritmu ar knipi vai plaukstas, bet jābūt dzīvajai dejai un dzīvajai dziesmai.”

 

Vīrietis dejo ar garu, krustveida priekšmetu, kamēr citi spēlē mūziku.

Foto: ReTV

 

Katrā valstī, kur mīt latvieši, uz konkursu aicināšot labas gribas vēstnieki. Kanādas labas gribas vēstniece Laura Legzdiņa atzīst, ka latvieši dziedāšanas un dejošanas gēnu neesot zaudējuši pat tad, ja dzīvo ārzemēs jau vairākās paaudzēs: “Mums ir latviešu skolās deju ansambļi, mums ir arī citādas deju grupas. Tā mīlestība ir un aug noteikti. Pārsvarā tās dejas, ar kurām es uzaugu, ir skatuviskās, varbūt arī klasiskās, bet šīs senās, tradicionālās mums nav, tāpēc šis konkurss ir iespēja mums iegūt kaut ko jaunu, stilīgu un lustīgu.”

 

Konkursa galvenie vērtētāji būs uzfilmēto videoklipu skatītāji, bet tos vērtēs arī žūrija. Konkursa uzvarētājs tiks apbalvots 2026. gada janvārī Zvaigznes dienā.


MAF logotips ar uzrakstu Mediju atbalsta fonds Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA”
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta.

Saistītās birkas