Viens no senākajiem kurzemnieku ēdieniem ir sklandrausis. Pētot sklandraušu izcelsmi, atrasti fakti, ka jau 19. gadsimtā Dundagas apkaimē bijis ēdiens, kas sastāvējis no rudzu miltu putriņas un burkāniem.
Sklandrauši cepti arī padomju gados, atceras brīvdienu māju un kempinga “Ūši” saimniece, sklandraušu cepēja Dženeta Marinska. “Bērnībā mēs to darījām kopā ar vecākiem. Tie vēl bija dziļie padomju laiki, kad veikalā nebija pieejami rudzu milti. Mēs to problēmu atrisinājām tā, ka izmērcējām rudzu maizi, to “ķieģelīti”, tad pievienojām miltus un bija tā rudzu garša. Arī tolaik mums gribējās gatavot, bet bija jāatrod risinājums.”
Tomēr ne visi apaļie rauši mūsdienās drīkst saukties par sklandraušiem. Īstais sklandrausis 2013. gadā kā pirmais Latvijas produkts iekļauts Eiropas savienības (ES) Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā.
ReTV foto
LLKC Kuldīgas biroja uzņēmējdarbības konsultante Linda Dūdiņa- Hoiere skaidro, ka pašreiz reģistrēti 13 cepēji, kuri drīkst cept sklandraušus, tomēr tas nenozīmē, ka garšu atšķirību nebūs. “Katram ražotājam, katram cepējam noteikti ir sava. Recepte ir viena- sklandrausim ir jābūt žodziņam, jābūt kartupeļu kārtiņai, jābūt burkānu kārtiņai. Var būt saldais krējums ar cukuru. Citi liek ķimenes un kanēli vēl, kuri ir receptē, bet to katrs ražotājs izvēlas.”
Brīvdienu māju un kempinga “Ūši” saimniece, sklandraušu cepēja Dženeta Marinska: “Latvietis parasti saldajā ēdienā kartupeļus neliek. Parasti, bet šajā ēdienā ir, un burkānu masai tiek pievienots cukurs. Cik salds sanāks, atkarīgs no tā, cik daudz pievienots cukurs, bet kopumā ēdiens ir salds un tiek lietots kā deserts. Tas nav pamatēdiens. Kurzemniekam tas ir kārums.”
Sklandraušu veidošana meistarklases laikā – pildījuma likšana mīklas groziņos. ReTV foto
Meistarklases dalībnieki vispirms tiek iepazīstināti ar recepti. Noskaidrojuši, ka rūšrāceņi ir ar mizu vārīti kartupeļi, meistarklases dalībnieki Dženetas vadībā ķeras pie mīklas gatavošanas: “Mīklai ir sviestiņš, nedaudz sāls, ūdens un rudzu milti. Ir tā recepte, pēc kuras pagatavots, tas ir sklandrausis, un tur tās garšas ir – rudzu, kartupeļu, burkānu, bet, kad sāk lietot, piemēram, kokosriekstu pienu, tas nav sklandrausis.”
Mīklai nav rauga, un tas jau norādot uz to, ka šis pagatavošanas veids ir sens. Tad mīkla jāizrullē, jādabū rauša izmērs, un var ķerties pie groziņa vai, kā to sauc kurzemnieki, žodziņa izveides.
Dženeta žodziņu taisa, veidojot no mīklas stingras faltes, kas gan prasa zināmas iemaņas. Kad tas izdarīts, tajā kārtām liek iekšā vārītu kartupeļu masu, bet pēc tam vārītu burkānu masu, kam pievieno arī cukuru.
Kad viss salikts, sklandrausi liek cepeškrāsnī un cep aptuveni 20 minūtes. Gatavam sklandrausim var uzkaisīt kanēli.
Rezumējot paveikto, Dženeta Marinska saka: “Suņa darbs, kaķa ēdiens. Tā taču mēs sakām, kad jāstrādā daudz, bet rezultāts mazs, bet patiesībā jau nemaz tik maz tā ēdiena galā nav.”