Engurē atklāta izstāde par Krišjāni Valdemāru – latviešu jūrniecības ceļlauzi

Novembris ir arī deviņpadsmitā gadsimta redzamākā latviešu politiķa un kuģniecības attīstītāja Krišjāņa Valdemāra jubilejas mēnesis. Biedrības “Domesnes” veltījums viņa divsimtajai gadskārtai ir ceļojošā izstāde “Ceļlauži: kuģis un cilvēks Krišjānis Valdemārs”, kas nupat atklāta Engures saieta namā.

Krišjānis Valdemārs 19. gadsimtā, tolaik vēl Krievijas impērijā, bija redzamākais latviešu politiķis. Viņš izveidojis pirmo bibliotēku un uzskatāms arī par biedrību aizsācēju latviešu kopienā.

Biedrības “Domesnes” vadītāja Dženeta Marinska: “Viņš bija pirmais, kurš demonstrēja savu latvietību Tērbatas universitātē, uzliekot uzrakstu – Latvietis – uz savas studentu istabiņas durvīm. Viņš, protams, nepiedzīvoja Latvijas valsts dibināšanu, bet es domāju, ka savs nopelns, šis nacionālpatriotiskais skats, viņam tajā ir.”

Tomēr  vislielāko darbu viņš ieguldījis jūrskolu un kuģniecības attīstībā Kurzemē un Vidzemē.   Kopumā Krišjānis Valdemārs izveidoja vienpadsmit jūrskolas. Kā pirmo atklāja Ainažu jūrskolu, bet sava jūrskola vietā, kur tagad atrodas Engures Saieta nams, no 1875. līdz 1915. gadam bija arī Engurē.

Foto: Vidzemes televīzija

Skaidro izstādes kuratore Jolanta Kraukle: “Viņš ir izdarījis ļoti daudz, lai mēs apzinātos, un tagad mēs apzināmies, to vārdu – latvietis. Tas ir jāstāsta visiem, jo bija cariskā Krievija. Dažādi mums tie likteņa līkloči ir bijuši, bet viņš ir viens no tiem, kurš parādījis, ka latvietim ir ļoti daudz spēka, gribas un varēšanas.”

Uz jautājumu – kāpēc šodien būtu jāatceras par Krišjāni Valdemāru, engurniece un izstādes apmeklētāja Gita atbild: “Tapēc, ka tā ir mūsu vēsture, un mēs nedrīkstam viņu aizmirst. Ar visiem notikumiem, kas tagad notiek, tas ir ļoti, ļoti svarīgi.”

Stāsta biedrības “Domesnes” vadītāja Dženeta Marinska: “Ledlauzis nāca gatavs 1925. gadā, kas ir Valdemāra simtgade, un kādu gan labāku vārdu varētu iedot Latvijas valsts pirmajam tvaikonim – ledlauzim, ceļlauzim. Krišjānis Valdemārs bija tieši tāds pats ceļlauzis latviešu tautai. Tā mēs arī nosaucām mūsu izstādi: “Ceļlauži: kuģis un cilvēks Krišjānis Valdemārs”.”

Izstādē apkopota informācija par Krišjāni Valdemāru, bet par galveno eksponātu šoreiz varētu saukt Vides filmu studijas 2012. gadā uzņemto dokumentālo filmu “Ledlauzis “Krišjānis Valdemārs””.

Foto: Vidzemes televīzija

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arheoloģijas un vēstures daļas speciālists Kaspars  Markuss Mols: “Patiesībā ir grūti iedomāties, kā Latvijas vēsture būtu attīstījusies, ja nebūtu Krišjānis Valdemārs, jo viņš iedibināja jūrskolas un tas ievērojami attīstīja gan Latvijas piekrastes apdzīvotību, gan ekonomisko potenciālu. Šo mantojumu attiecīgi nesa ledlauzis pēc tam simts gadus vēlāk, kurš šo tirdzniecību palīdzēja nodrošināt, tikt ziemās cauri lielajiem lediem, tāpēc ir grūti iedomāties, kāda būtu vēsture mūsdienās, ja šie abi aspekti nebūtu pastāvējuši.”

Izstādes veidotāji cer, ka izstāde rosinās kurzemniekos patriotiskas jūtas un lepnumu par novadnieku Krišjāni Valdemāru, kura vārdu nesa arī pirmais neatkarīgās Latvijas ledus ceļa lauzējs. Izstāde būs apskatāma arī Mērsraga tautas namā un Kolkas Lībiešu saieta namā. Izstāžu atklāšanas pasākumā tiks izrādīta arī filma par ledlauzi Krišjāni Valdemāru.