Foto izstāde atklāj pusaudžu atkarību stāstus

Par atkarību pusaudžu vidū runāt nav viegli. Taču biedrība “Resiliences centrs” ir atradusi veidu, kā šo pieredzi padarīt redzamu un uzsākt sarunu par neērtām tēmām, kas bieži notiek mums līdzās un ietekmē arvien vairāk jauniešu. Resiliences centrā jaunieši ar sarežģītu dzīves pieredzi piedalījās arī radošās nodarbībās. Viena no tām bija fotografēšana, un tieši šajā procesā tapa foto izstāde, kurā jaunieši caur attēliem atklāj savu stāstu un ceļu uz atveseļošanos. Ar šo foto izstādi uz Ventspili devās arī paši tās autori – jaunieši, kuri šodien atklāti runā par pārdzīvoto un dalās savā pieredzē.

Šo fotogrāfiju autoriem ceļš līdz atveseļošanās procesam ir bijis smags. Jaunieši, kuriem šobrīd ir 18 – 19 gadi, atklāti stāsta par pārmērīgu alkohola lietošanu un narkotikām, ar ko viņi saskārās jau 11 – 12 gadu vecumā. 

Jauniešu fotoizstāde par atkarību pieredzi.

Viena no foto izstādes autorēm Aleksa Parfena stāsta: “Mēs izdomājām pamēģināt, lai būtu krutās. Tā lietošana gāja uz priekšu, un vairs tā nebija par krutumu. Es varēju nebūt mājās nedēļu vai pat vairāk, un tad tikai atnācu mājās. Manai mammai attīstījās spiediena un sirds problēmas, jo viņa ļoti pārdzīvoja.”

Līdzīgi ceļi ir bijuši arī citiem jauniešiem. Foto izstādes autore Agate Makejeva saka, cik svarīga ir vecāku loma: “Mēs vēlētos, lai vecāki izprot savus bērnus, lai vienkārši nebļauj viņiem virsū vai neliek kaut kādus mājas arestus, bet reāli cenšas palīdzēt, piemēram, narkotiku vietā piedāvājot kaut ko citu.”

Kad jaunietis netiek sadzirdēts, sekas var būt ļoti smagas. Vidē, kurā šie jaunieši uzauga, pārāk bieži nācās dzirdēt par zaudējumiem un nāvi. Arī Darina Šapovalova zaudēja savu labāko draudzeni – viņa nomira, būdama tikai 18 gadus jauna.

“Paziņu lokā, protams, ir ļoti daudz cilvēku, kuri ir, vai nu cietumā vai arī vairs nav šajā pasaulē. Zaudējumi ir tiešām lieli, it īpaši tādā jauniešu vidē, kurā uzturējos es,” stāsta Darina.

Resiliences centrā jauniešiem atbalstu sniedza psihologi, mentori un citi speciālisti.

Aleksa Parfena uzsver, cik nozīmīga ir pieņemoša vide: “Tur reāli ir cilvēki, kas tevi pieņem, kas nesaka: „Fu, tu esi narkomāns” vai vēl kaut ko. Viņi tevi pieņem, palīdz un izturas pret tevi kā pret cilvēku, nevis — „tu esi narkomāns, tātad esi necilvēks”.”

Viena no radošajām nodarbībām Resiliences centrā bija fotografēšana. Darbi tapa patstāvīgā radošā procesā un tā palīdzēja jauniešiem atklāti runāt par pieredzi, ko viņi ir pārdzīvojuši. 

Fotogrāfs un biedrības “Resiliences centrs” mentors Valters Poļakovs skaidro šīs pieejas nozīmi:  “Man likās, ka tā ir laba terapija. Pirmkārt, viņi paši mainās. Ja viņi stāsta to citiem – „nedari tā, man tas ir bijis”, un vēl caur fotogrāfiju, tas nozīmē, ka viņi to noteikti vairs nedarīs ar sevi. Un tas ir nostrādājis.”

Katru fotogrāfiju papildina arī dzeja, kas pastiprina jauniešu stāstu.

Dzejniece Aija Rozena atzīst: „Es skatījos bildes, godīgi sakot, raudājot un ļoti emocionāli pārdzīvojot. Es pierakstīju šīs emocijas. Tās ir manas emocijas, kas ir šajā dzejā.”

Ventspils valstspilsētas pašvaldības policijas priekšnieka vietniece Dace Andersone norāda, ka šī problēma ir daudz plašāka: “Problēma ir ļoti liela, bet tā visa ir īstenība, kas notiek mums apkārt. Varbūt tiem cilvēkiem, kuri nestrādā jomās, kas ir tieši saistītas ar bērnu aizsardzību vai tiesībsargājošo institūciju darbu, un ar to ikdienā nesaskaras, var šķist, ka pasaule ir rožaināka. Taču tā tas nav.”

Tikšanās laikā jaunieši atklāti stāstīja par saviem dzīves stāstiem un atbildēja uz jautājumiem. Sarunā iesaistījās gan skolēni, gan viņu vecāki, radot atklātu un sirsnīgu diskusiju par tēmām, par kurām ikdienā nereti klusē.

Izstādes apmeklētāja Dace Šaule saka: “Ir ļoti labi, ka jaunieši par to stāsta jauniešiem un nodod šo informāciju — savus dzīves stāstus un pieredzi. Šī izstāde liek aizdomāties arvien vairāk un spēcīgāk, cik svarīgi ir dot šo siltumu mājās. Tāpēc es teicu: „Mīliet savus bērnus, mīliet.””

Šodien šie jaunieši ne tikai runā par pārdzīvoto, bet arī aktīvi veido savu nākotni. Viena no viņām jau strādā kā mentors Resiliences centrā un studē psiholoģiju. Cita jauniete vēl mācās 12. klasē un nākotnē vēlas studēt kriminoloģiju. Savukārt vēl viena ir izveidojusi ģimeni un audzina pusotru gadu vecu bērnu.

Atgādinām, ka decembra sākumā valdība atbalstīja Veselības ministrijas iecerētos likuma grozījumus, kas paredz nepilngadīgos atbrīvot no kriminālatbildības par narkotisko vielu lietošanu. Ar šiem likuma grozījumiem ministrija cer “veicināt nepilngadīgo likumpārkāpēju resocializāciju”. Pašreiz nepilngadīgām personām, kurām par narkotisko vielu lietošanu tiek piemērota kriminālatbildība un kas tiek sodītas ar brīvības atņemšanu, mazinās iespēja veiksmīgākai resocializācijai. Līdztekus apgrūtināta esot arī ārstēšanās no narkotisko vielu lietošanas atkarības.