G7 valstis piektdien, 2. oktobrī, vienojās četru mēnešu laikā tirgū iepludināt 100 miljonus barelu naftas un naftas produktu no ārkārtas rezervēm, lai mazinātu piegāžu trūkumu un straujo degvielas cenu kāpumu. Rezervju izmantošanu paredzēts sākt nekavējoties, bet būtisku dīzeļdegvielas apjomu darīt pieejamu jau pirmajās 20 dienās, teikts valstu vadītāju kopīgajā paziņojumā.
Vienošanās panākta Francijas prezidenta Emanuela Makrona vadītajā videokonferencē. Rezervju izlaišanu tirgū koordinēs Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).
Kāpēc īpaša uzmanība pievērsta dīzeļdegvielai
Pašreizējā problēma ir ne tikai naftas pieejamība, bet arī iespēja to pārstrādāt degvielā un nogādāt pircējiem. IEA vadītājs Fatihs Birols norādījis, ka naftas eksports no Tuvajiem Austrumiem ir ievērojami atjaunojies, taču gatavās degvielas piegādes joprojām ir būtiski ierobežotas. Situāciju dīzeļdegvielas tirgū papildus saasina Ukrainas uzbrukumi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
Karš Tuvajos Austrumos ir skāris gan ražošanas infrastruktūru, gan eksporta maršrutus. Savukārt Krievijas noteiktie dīzeļdegvielas eksporta ierobežojumi liek tās līdzšinējiem pircējiem meklēt citus piegādātājus un konkurēt ar Eiropu par pieejamo degvielu. Lai gan Eiropa Krievijas dīzeļdegvielu neimportē, izmaiņas šajās piegādēs ietekmē arī Eiropas tirgu, skaidro aģentūra AP.
Dīzeļdegvielas sadārdzinājums skar ne tikai autovadītājus. To izmanto kravu pārvadājumos, lauksaimniecībā un citās nozarēs, tādēļ augstākas degvielas izmaksas var atspoguļoties arī preču un pakalpojumu cenās.
Simt miljoni barelu ir liels apjoms, tomēr pasaules mērogā tas atbilst aptuveni vienas dienas naftas piegādēm. Tas gan nenozīmē, ka rezerves izsīks vienā dienā, jo naftu turpina iegūt un degvielu ražot — papildu krājumiem jāpalīdz aizpildīt trūkstošās piegādes. Sadalot šo apjomu četros mēnešos, tirgus katru dienu saņemtu vidēji aptuveni 830 000 papildu barelu. Tas var dot atelpu un palīdzēt piebremzēt cenu kāpumu, taču ilgākam laikam vajadzīgs arī risinājums pašiem piegāžu traucējumiem.
Vienošanās pēc ASV spiediena
Lēmums pieņemts pēc ASV prezidenta Donalda Trampa spiediena uz partneriem izmantot degvielas rezerves. Vašingtona bija apsvērusi iespēju ierobežot dīzeļdegvielas eksportu, lai mazinātu cenas savā tirgū, taču šāds solis radītu papildu grūtības ārvalstu pircējiem, tostarp Eiropā.
G7 kopīgajā paziņojumā valstis apņēmušās savstarpēji neierobežot enerģijas un energoproduktu eksportu. Vienlaikus tās aicinājušas arī citus ražotājus atturēties no eksporta aizliegumiem, kas varētu vēl vairāk saasināt situāciju.
Rezervju izmantošana ir daļa no plašākiem pasākumiem. G7 valstis plāno saskaņot naftas pārstrādes rūpnīcu apkopes laikus, lai vairākas rūpnīcas vienlaikus neapturētu darbu, un, kur iespējams, palielināt to noslodzi. Arī valstis ar lielām pārstrādes jaudām aicinātas palielināt gatavās degvielas, īpaši dīzeļdegvielas, ražošanu.
Tirgus reaģē, bet lētāku degvielu Latvijā vēl nevar solīt
Pēc paziņojuma naftas cenas sāka samazināties. Birols piektdien norādīja, ka pēc ziņas par rezervju izlaišanu tirgū naftas cena bija kritusies aptuveni par pieciem ASV dolāriem par barelu, vēsta “Reuters”. Tas raksturo tirgus sākotnējo reakciju, taču vēl neparāda, cik noturīgs būs cenu samazinājums.
Latvijas autovadītājiem šis lēmums var būt labvēlīgs, ja papildu piegādes samazinās degvielas iepirkuma cenas Eiropā. Tomēr no vienošanās vien nevar secināt, kad un par cik degviela kļūs lētāka Latvijas degvielas uzpildes stacijās. Gala cenu ietekmē arī valūtas kurss, piegādes izmaksas, nodokļi un tirgotāju cenu politika.
Vienlaikus vēl ir neskaidrība par izziņoto rezervju apjomu. AP citētie analītiķi norāda, ka jāprecizē, cik liela daļa no 100 miljoniem barelu ir papildu apjoms un cik — iepriekš solīto piegāžu izpilde. G7 paziņojumā jaunais plāns sasaistīts ar martā uzņemtajām saistībām.
IEA informē, ka no martā sākotnēji solītajiem 400 miljoniem barelu līdz šim tirgū nonākuši aptuveni 325 miljoni jeb vairāk nekā 80%. Aģentūrai nākamo 20 dienu laikā jāizvērtē jaunāko pasākumu ietekme un jāsniedz ieteikumi turpmākajai rīcībai, tostarp par izlietoto rezervju papildināšanu. G7 valstis nepieciešamības gadījumā apsvērs arī papildu dīzeļdegvielas rezervju izmantošanu.
G7 apvieno ASV, Kanādu, Franciju, Vāciju, Itāliju, Japānu un Lielbritāniju; grupas darbā piedalās arī Eiropas Savienības pārstāvji.