Getliņos slēdz 12 miljonu tonnu atkritumu kalnu

Šobrīd Getliņu atkritumu poligonā norit vērienīgākais projekts tā vēsturē. Tur slēdz atkritumu kalnu, kurā to noglabāšana notika gandrīz 25 gadus un to laikā kalnā uzkrāti aptuveni 12 miljoni tonnu cieto nebīstamo atkritumu. Kalnu slēdz ar mērķi ilgtermiņā novērst atkritumu negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēka veselību. Tikmēr Valsts vides dienests norāda, ka kopējais noglabājamā materiāla apjoms ar gadiem samazinās. 

Ričards Aksels Ozoliņš, SIA “Getliņi EKO” pārstāvis: “Šobrīd tuvojamies uz noslēgtā atkritumu kalna virsotnes, kas ir arī augstākā sauszemes vieta būtībā Rīgā un Pierīgā. Tie ir 55 metri, no kā paveras skats arī uz Pierīgu un Rīgas pilsētu.”

Tieši 55 metri ir atzīme, kas nozīmē, ka atkritumu kalns ir jāslēdz drošības apsvērumu dēļ. Nepilnu 25 gadu laikā uzkrāti aptuveni 12 miljoni tonnu cieto nebīstamo atkritumu. Kalna slēgšanas process ir gana sarežģīts. Visa kalna virsma jāpārklāj ar pusmetru bieza māla slāni. 

Ričards Aksels Ozoliņš, SIA “Getliņi EKO” pārstāvis: “Kas ir slānis, ko izveido, lai neiekļūtu jauni lietus ūdeņi un tāpat arī, lai kalns būtu hermētiski noslēgts. Un, tad attiecīgi tas, kas arī šobrīd turpinās, ir hermētiskā komposta uzklāšana, kas ļaus nākotnē potenciāli audzēt arī dažādas kultūras uz šī atkritumu kalna, lai pēc iespējas efektīvāk mēs spētu izmantot to teritoriju, kas ir mūsu rīcībā.” 

Māls ir piemērots materiāls, lai atkritumu radītās gāzes paliktu tikai kalna iekšpusē un nenonāktu gaisā, kas kaitētu cilvēka veselībai. Turklāt “Getliņi EKO” vēl nepilnus 15 gadus varēs savākt gāzi, kas pēc tam, savukārt, pārtop elektrībā un siltumā. Un arī pēc tā vēl atkritumu kalna dzīve iespējams, ka nebeigsies.

Ričards Aksels Ozoliņš, SIA “Getliņi EKO” pārstāvis: “Tas viens no variantiem, kas nākotnē var notikt, ir tāds, ka kalnu iespējams pārrok. Lai atraktu vaļā šo noglabājamo, kas ir noglabāts, piemēram, pirms vairāk nekā 15 vai 20 gadiem, jo tobrīd šķirošana nebija mūsu ikdiena. Un diezgan daudz tika noglabāts salīdzinoši labs materiāls, piemēram, papīrs vai iepakojums, kas ir potenciāli nākotnē izmantojams kā resurss, ko var attiecīgi pāršķirot un vēlreiz pārstrādāt.”

Taču kā tagad sokas ar atkritumu šķirošanu? Valsts vides dienestā norāda, ka pēdējos gados poligoni piedzīvo pozitīvas pārmaiņas. Atkritumu apjoms samazinās.

Atis Treijs, Valsts vides dienesta Atkritumu aprites departamenta direktors: “Katru gadu samazinām 10 līdz 15%, kas tiek apglabāts. Un, protams, tas ceļš līdz 2035. gadam un 10% mums vēl ir gana ejams, bet mēs ejam pozitīvā virzienā, un tiešām tas samazinājums ir. Ja teiksim, runājot tā teorētiski, ja mēs skatāmies, ka 10 – 15 % gadā samazinām, tad 2035. gadā mēs sasniegsim šo mērķi.”

Pozitivās pārmaiņas ietekmējusi bio atkritumu šķirošanas ieviešana. Getliņos gan norāda, ka tos varētu šķirot vēl vairāk. 

Ričards Aksels Ozoliņš, SIA “Getliņi EKO” pārstāvis: “Jo tam ir liels potenciāls. Bioatkritumi sastāda aptuveni trešo daļu no ikdienā nešķirotajiem atkritumiem, kas nonāk pie mums. Un, sašķirojot bio atkritumus, mēs ievērojami arī samazinām to apjomu, kas nonāk atkritumu kalnā pēc tam.”

Getliņu atkritumu kalnu paredzēts noslēgt līdz gada beigām. Taču vienlaikus jau tagad jauna atkritumu apglabāšana uzsākta jaunizbūvētajā šūnā ar ietilpību 800 000 tonnu.