Godina Latvijas pirmās Saeimas priekšsēdētāju

Saeimas pirmā priekšsēdētāja, vēlāk arī Latvijas sūtņa Lielbritānijā, Fridriha Vesmaņa dzīves stāsts aizsākās Rundāles pagasta ”Kraukļos”1875. gada 15. aprīlī. Fridriha Vesmaņa māsas Marijas mazdēls Ansis Bazons stāsta: ”Viņš gāja šeit skolā, gāja arī Bauskā skolā. Pēc tam viņu skolas gaitas aizveda uz Jelgavu, studiju gaitas uz Pēterburgu, bet viņš te dzīvoja un faktiski tā bija tāda dzimtas satikšanās vieta.”

Atzīmējot Fridriha Vesmaņa 150. gadskārtu, dzimta atkal pulcējās pie ”Kraukļu” mājām, un Zemgales klasiskajā ainavā izskanēja valsts himna, tā atgādinot par viņa atstātajām pēdām un to nozīmīgumu.

Kā liecina biedrības ”Vesmaņi” izpētītās vēstures liecības, ”Kraukļi” tiem laikiem bijusi turīga saimniecība, un pie mājas augošie ozoli varētu būt stādīti par godu Fridriha un viņa brāļa dzimšanai, tādēji liecinot, ka viņa vecāki vēlējušies dēliem dot spēku, izturību un tēvzemes mīlestību. Tomēr turīgās saimniecības grožus savās rokās Fridrihs nepārņēma. Fridriha Vesmaņa māsas Annas mazdēla sieva Ieva Marga Markausa:”Fridrihs Vesmanis nekad nebija domājis kļūt par lauksaimnieku, kaut arī viņš bija vecākais dēls, un pēc tā laika noteikumiem viņam vajadzēja kļūt par saimnieku, bet viņš jau no mazām dienām , acīmredzot, gājis jau pavisam citu ceļu.”

Izstudējis tieslietas Fridrihs Vesmanis strādāja Jelgavā, kur tika ievēlēts par pirmo pilsētas mēru. No 1922.-1925. gadam bijis pirmās Saeimas priekšsēdētājs, bet 1932. gadā kļuva par Latvijas sūtni Lielbritānijā. Par 1941. gadā izsūtītā Vesmaņa pēdējo atdusas vietu kļuva Krievija, un daudzus gadus par viņa nozīmīgumu Latvijas valstij nezināja pat visi viņa dzimtas pārstāvji.

Vesmaņu dzimtas pārstāve Inta Vīksniņa( dzimusi Ātrens) bilst :”Topošas, jaunas valsts Saeimas priekšsēdētājs – tas nevienam nebija vajadzīgs, tāpēc viņš guļ tur.”( red. Soļikamskā Krievijā)

Vesmaņu dzimtas pārstāve Ilze Sarma: ”Tas viņa devums Latvijai jau ir redzams tikai tagad, jo padomju laikos jau par viņu nerunāja. Man tikai mājās ir fotogrāfijas, kur man mamma stāstīja, ka tur ir Saeimas priekšsēdētājs Fridrihs Vesmans, un, ka viņš ir mana vecvectēva brālēns.”
Plašāk Vesmaņa vārds atkal izskanēja, atzīmējot viņa 140. gadskārtu. Ārlietu ministrija izveidoja ceļojošo izstādi.

”Vesmaņu biedrības” un Ģederta Eliasa muzeja sadarbība rezultējās ar grāmatu par Vesmani. Atzīmējot Latvijas 104. gadskārtu, izveidota filma ”Vesmaņa atgriešanās”, bet pie viņa dzimtajām mājām par Vesmani simboliski atgādinās piemiņas zīme, kur noskanējot kvadrātkodu var iegūt plašāku informāciju. Ieva Marga Markausa teic, ka viss tālākais atkarīgs no sabiedrības:”

Mēs gribējām viņu atkal iecelt saulītē. Sākumā bija diezgan ilgi, lēni, reizēm diezgan noraidoši, bet, kad mēs sākām sadarboties ar Jelgavas muzeju, tad tā lieta aizgāja ļoti labi.”
Fridrihs Vesmanis bijis arī Jelgavas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks, un pirmais vēlētais pilsētas mērs, tāpēc aprīļa nogalē Jelgavā tiks atklāts viņa vārdā nosauktais skvērs.