Iemūrē pamatakmeni Latvijā lielākajam vēja parkam “Pienava Wind”

Šodien pamatakmens iebūvēts A/S “Latvenergo” vēja parkam “Pienava Wind” Tukuma novadā. Jaunajā vēja parkā būs 21 vēja turbīna ar kopējo jaudu 147 megavati. Projekta attīstību 2013. gadā uzsāka uzņēmums “Eolus”, bet šovasar to iegādājās A/S “Latvenergo”.

Zemgale allaž saukta par maizes klēti, bet tagad tā kļūs arī par zaļās enerģijas klēti. Tā šodien, parakstot vēstījumu nākamajām paaudzēm par vēja parka “Pienava Wind” būvniecības uzsākšanu, uzsvēra projekta īstenotāji.

Jaunajā vēja parkā paredzēts uzstādīt divdesmit vienu 250 metrus augstu turbīnu, kas ir par piecām vairāk nekā Kaigu kūdras purvā topošajam parkam, tāpēc to varot saukt par Latvijā lielāko vēja parku.

A/S “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste: “Tas ir mazliet zemāk nekā Laflorā, bet šeit ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesā bija ierobežojumi. Līdz ar to šeit ir mazliet cita veida turbīnas, bet arī ļoti modernas. Kopā saražosim gandrīz 500 000 kwh. Tas ir gandrīz 7% no tā, ko Latvija šobrīd patērē. Viennozīmīgi nebūs par daudz, jo Latvija šobrīd importē 20-30% gadā. Mēs aizvērsim šo importa pozīciju.”

Vēja parku projektu “Pienava Wind” A/S “Latvenergo” iegādājās šā gada jūnijā no uzņēmuma “Eolus”. Projekts ir apvīts ar vairāk nekā desmit gadus garu un sarežģītu vēsturi, kurā projekta attīstītāji, iedzīvotāji, zemju īpašnieki un pašvaldība ir diskutējuši, strīdējušies un taisnību meklējuši tiesībsargājošajās iestādēs.

SIA “Eolus” valdes locekle Inga Āboliņa: “Protams, dzirdējām ļoti daudz negāciju, bet svarīgākais ir uzklausīt, dzirdēt un mēģināt skaidrot, jo kam šeit traucēs tā turbīna?”

“Šobrīd ir tā, ka lielākā daļa ir samierinājusies, jo ir apziņa, ka ir darīts viss, lai nebūtu šie vēja parki, bet tā kā tiesvedībā ir zaudēts, tad iekšēji, es saprotu, ir pieņemts lēmums, ka jāsadzīvo ar to, kas tagad būs, un no tā, kas ir, jāiegūst labums,” saka Džūkstes pagasta pārvaldniece Dace Pole.

Lauksaimnieks, zemes īpašnieks Pienavā Māris Strautnieks: “Priecē, ka beidzot notiek kaut kāda ražošanas objekta būvniecība. Mums pietiek promenāžu, kultūras namu un sporta bāžu, bet pretim nav objektu, kas ražo. Šis beidzot ir viens no tiem, kas mēģinās tos svaru kausus varbūt izlīdzināt.”

Šajos gados mainījušās ne vien tehnoloģijas, bet arī likumi, un ieguvēji būs arī pašvaldība un iedzīvotāji, stāsta Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe: “Vēja projektam, protams, kurš ir uzbūvēts un nodots ekspluatācijā, jāmaksā par katru uzstādīto megavatu 2500 eiro, kas sadalās – puse pašvaldībai, bet otra puse iedzīvotājiem, kuri dzīvo tiešā parka tuvumā līdz 2 km radiusā.”

Pašlaik ietekmes uz vidi novērtējums tiekot izstrādāts vairākiem desmitiem vēja parku projektu, bet cik no tiem tiks īstenoti, neesot zināms. Ministrija gan esot iesniegusi priekšlikumu IVN likumā, kas ļaušot ierobežot IVN atļauju izsniegšanu. Plānots, ka vēja parka “Pienava Wind”, kura izveide izmaksās 215 miljonus eiro, zaļo enerģiju sāks ražot 2027. gada pirmajā pusē.