Gints, Katrīna, Oskars un Dollija. Tā ir Jankovsku ģimene no Bauskas. Patriotisma nots viņos ieaudzināta no bērnības un tagad tā ir kopā ar viņiem ne tikai Valsts svētkos, bet arī ikdienā. Katrīna un Gints Jankovski vairumam baušķenieku, īpaši jauniešiem, ir labi zināmi. Abi darbojas nevalstiskajā sektorā un kopā ar jauniešiem raksta projektus, vada un organizē pasākumus un labdarības akcijas. Atrast brīvu brīdi neesot nemaz tik viegli, tomēr kādā vējainā svētdienas rītā ar visu mazo, bet draudzīgo Jankovsku ģimeni – Katrīnu, Gintu, Oskaru un Dolliju tiekamies vienā no populārākajām pastaigu vietām Bauskā-Bauskas pils parkā.
Jankovsku ģimenē neviens nav personīgi piedzīvojis emocionālo brīdi, kad tika skaitītas deputātu balsis, kas izšķīra, vai Latvija atkal būs brīva un neatkarīga valsts. Piedzimuši, izauguši un ģimeni nodibinājuši neatkarīgā Latvijā, viņi nespēj iedomāties dzīvi autoritārisma režīmā.
“Mūsu ģimenē patriotisms vienmēr slēpjas sirdī, sākot no pasākumu apmeklēšanas līdz patiešām latvisku tradīciju noturēšanas un uzturēšanas. Īpaši šajā laikā, tas ir ļoti būtiski – parādīt, ka mēs esam patriotiski un mīlam savu valsti,” saka Gints Jankovskis.
Katrīna teic, ka par viņas patriotisko noskaņu tīši vai netīši parūpējusies mamma un arī Bauskas sabiedrība: “Es pat teiktu, ka patriotisms radās, jo mamma strādāja kultūras namā, un es tur esmu no septiņu gadu vecuma. Es tur esmu visos pasākumos – gan 18. novembra, gan 11. novembra. Nu, visos, ko vien var iedomāties, un man šķiet, ka no turienes man tas ir ieaudzis un ieaudzināts.”
Savukārt, Gintam patriotisma iedīgļus ielikusi vecāku aizraušanās ar sportu. “Es nezinu, es, man šķiet, no trīs četru gadu vecuma.. man patriotisms sākās sportā, kad mani vecāki sporta pilī apmeklēja hokeju, basketbolu, visu, kas vien notika Latvijā tai laikā. Un līdz pat šai baltai dienai esam apmeklējuši jebkurus sporta pasākumus,” viņš saka.
Gints un Katrīna norāda uz Oskaru un smej, ka ģimene nemaz nevarot būt citāda, kā tikai patriotisku noskaņota: “Un, re, kur mums ir jaunākais patriots, kurš dzimis vienpadsmitajā novembrī. – Tas tā bija plānots? – Jā, jā (smejas) – Atņēmāt bērnam svētkus? – Es arī par to domāju pēc tam, bet tas tāpat ir zīmīgs datums. Ar laiku pašam tāpat būs prieks.”
Mazais Oskars ir ne vien dzimis Latvijai nozīmīgā datumā, bet pamazām kļūst arī par sporta fanu. Kopā ar vecākiem viņš fanojis par mūsu futbolistiem arī ārzemēs. “Mēs visi esam iemīlējuši futbolu. Esam bijuši gan Latvijā, gan ārvalstīs. Oskars arī. Oskars ir bijis Ziemeļmaķedonijā, kopā esam bijuši arī Turcijā, apskatījušies, tā teikt, vietējo virtuvi. Tā kā Oskars un mēs esam arī tādi ceļotāji gan pa Latviju, gan pa ārzemēm,” saka Katrīna un Gints Jankovski.
Kāpēc futbols? Tas ir sporta veids, kas Latvijā vēl nav ieguvis to lielāko mīlestību, bet mēs, kā futbola entuziasti sakām – futbols. Tas ir sporta veids nr.1 pasaulē, noteikti – sporta karalis, un mēs arī vēlamies būt daļa no sporta karaļa. Katrīna gan teic, ka sākotnēji futbols un visa tā fanu būšana viņai esot bijusi sveša: “Mani tas futbols sākotnēji ļoti tracināja. Man likās, ak, Dievs, ko tur var darīt, bet pēc kāda pusgada – viss! Es arī iekritu tajā futbola azartā, un nu jau kādus septiņus gadus es apmeklēju spēles, un man ļoti patīk,” viņa saka. “Braucam arī ārvalstu braucienos.”
Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienā Jankovsku ģimene, visticamāk, piedalīšoties publiskajā pasākumā Bauskā, bet šoreiz brīvais mirklis tiks izmantots, lai apskatītu Bauskas pili, ko tik ļoti vēlas mazais Oskars.