Jaunieši meklē risinājumus pārtikas atkritumu mazināšanai

Katru gadu Eiropas Savienībā rodas gandrīz 59 miljoni tonnas pārtikas atkritumu jeb 131 kilograms uz vienu iedzīvotāju. Tas rada ekonomiskos zaudējumus 132 miljardu eiro apmērā. Turklāt 53% no visiem pārtikas atkritumiem veido tieši mājsaimniecības. Meklējot risinājumus šai problēmai, Tukuma 2. vidusskolā norisinājās ideju radīšanas pasākums jauniešiem, kurā piedalījās vairāk nekā 50 dalībnieki no vairākām Tukuma novada skolām. Mērķis – meklēt un izstrādāt praktiskus risinājumus pārtikas atkritumu samazināšanai un lietu atkārtotai izmantošanai. 

Tukuma 2. vidusskolas ēdnīcā ik dienas tiek paēdināti 600 skolēni. Pavāre, kura skolas virtuvē strādā jau trīs gadus, atzīst, ka jauniešu ēšanas paradumi mainās un skolā par lieliem pārtikas atkritumiem sūdzēties nevarot.

Zemgales Reģionālā televīzija

“Lielākās klases bērni ir iemācījušies vairāk salātus ēst, sākumskolai vel ir jāiemācās salātus ēst, jo ļoti neēd, bet zupas, teiksim kartupeļu dienās un makaronu dienās, kad ir, tad zupas galīgi neiet pie sirds,” stāsta Tukuma 2. vidusskolas pavāre Guna Priede.

Kopš skolā bērniem ir iespēja pašiem izvēlēties porcijas lielumu, daudz ēdiena atkritumos nenonāk. To, kas paliek pāri, nodod suņu īpašniekiem. Lai veicinātu bērnu un jauniešu izpratni par pārtikas atkritumiem un to mazināšanas nepieciešamību, dienas garumā vairāk nekā 50 skolēni, daloties desmit komandās, meklēja labākos risinājumus.

Zemgales Reģionālā televīzija

“Ir skaidrs, ka ir “nenormāli” liels patēriņš jauniešu vidē un principā cilvēku vidē. Tāpēc mēs arī esam šeit, lai attīstītu šo lietu. Ir jāsāk no jauniešiem bērnudārza vecumā, manuprāt, jo ja mēs tajā sāksim dzīvot ikdienā, tad arī tālāk viss būs daudz labāk un ies uz uzlabojumiem,” skaidro Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1. pamatskolas skolniece Sofija Bleive.

Tomēr Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas skolniece Līva Strautiņa uzsver, ka Tukumā nav nevienas kopējas komposta kastes: “Es velētos tādu izveidot, jo Tukums arī skaitās kā rožu pilsēta un tad, lai arī šis komposts pēc tam strādātu kā mēslojums rozēm!”

Pasākumu organizēja vides organizācija “Zaļā brīvība” sadarbībā ar Tukuma novada Izglītības pārvaldi. Biedrības pārstāve pauž, ka aicinās jauniešus viņu idejas arī realizēt dzīvē – skolā vai pašvaldībā, kopā ar skolotāju vai kādu citu atbalsta personu, piesakot tās arī projektu konkursā.

“Mēs jauniešiem gribam gan iedot informāciju par to, kas ir aprites ekonomika, kas ir līdzdalība, kas ir tas kā viņi var radīt idejas un kādi ir dažādi rīki ko pašvaldība dod, ka arī pēc tam viņi arī realizē tās idejas, ko viņi ir izdomājuši, lai tā vide kurā viņi dzīvo ir foršāka!” saka biedrības “Zaļā brīvība” pārstāve Santa Krastiņa. 

Savukārt, Tukuma novada pašvaldības vides speciālists Roberts Šiliņš norāda, ka Eiropas savienība ir apņēmusies līdz 2035. gadam nodrošināt to, ka atkritumu poligonos nonāk tikai 10 procenti no visiem saražotajiem atkritumiem: “Uz doto brīdi tā situācija Latvijā ir būtiski citādāka, uz doto brīdi ap 60 procentiem nonāk kalnā, tā kā mums ir ļoti, ļoti, ļoti daudz darba!”

Pasākuma noslēgumā desmit komandas prezentēja savus risinājumus žūrijai, kas vērtēja to inovativitāti un praktisko pielietojamību. Pasākuma organizatori cer, ka labākās idejas tiks attīstītas un ieviestas vietējās kopienās, veicinot ilgtermiņa pārmaiņas attieksmē pret resursu izlietojumu un vides aizsardzību.