Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

Jelgavā piemin 1949. gada 25. marta deportāciju

25. marts 2025
Sandra Leitāne, Andris Pāns, Vidzemes televīzija speciāli ReTV

Sieviete zilā jakā un beretē noliek ziedus pie piemiņas plāksnes ar uzvārdiem.
Foto: Vidzemes televīzija

1949. gada 25. marts bija it kā parasta piektdiena, bet vairāk nekā 42 000 Latvijas iedzīvotāju gaidīto brīvdienu vietā sagaidīja bruņotus karavīrus un pavēli doties ceļā. Pieminot represijas, Jelgavā tāpat kā daudzviet notika piemiņas pasākums, kura apmeklētāji uzsvēra, ka šodien ir svarīgi ne vien atcerēties tos, kuri palika Sibīrijā, bet arī rūpēties par ukraiņiem, lai šīs šausmas neatkārtotos.

 

1949. gada 25. marta naktī agresīvus klauvējienus pie sava loga sagaidīja vairāk nekā divi procenti no tā laika Latvijas iedzīvotāju skaita. Tā bija lielākā deportācija, kuras mērķis bija iznīcināt pastāvošās varas ienaidniekus un vienlaikus iegūt bezmaksas darba spēku. Klauvējienus pie savām durvīm sagaidīja arī toreiz septiņgadīgais puika Viesturs Korkla un viņa ģimene, kā arī vairāki kaimiņi Jelgavas novada Valgundes pagastā.

“Septiņi gadi man bija, kad izsūtīja. Cik es atceros, kādas sešas, septiņas ģimenes bija no turienes. Bija nesen dzimšanas diena bijusi. Neko jau daudz neatceros, bet varbūt arī negribu atcerēties.”

Viesturs Korkla

Reklāma

Viestura Korklas ģimeni izsūtīja uz Omskas apgabalu, Drobiševas rajonu, uz kolhozu “Piemiņa Iļjičam”. Tā ir Bobrinka.

 

Kā stāsta Viesturs, tēvs bijis aizsargs un jau bijis notiesāts uz divdesmit pieciem gadiem. Par septiņiem Bobrinkā aizvadītajiem bērnības gadiem Viesturs neko īpaši sliktu gan nevarot teikt. Bērnība visur ir bērnība, vien līdzās krievu valodai iemācījies arī vienu ukraiņu valodas dialektu, jo gan dzīvesvietā, gan skolā bijis kopā ar citiem izsūtītājiem.

 

Piemiņas plāksne ar uzrakstu "CIEŠANU CEĻŠ" un sarkanā roze uz tās, godinot komunistiskā režīma upurus.

Foto: Vidzemes televīzija

Reklāma

“Tajā sādžā, kur mēs bijām, pārsvarā visi bija izsūtītie. Ukraiņi bija 1933. gadā izsūtītie, kad viņiem tur represijas bija, tad bija 1941. gada Volgas vācieši un mēs, 1949. gadā izsūtītie,” stāsta Viesturs Korkla.

 

Arī piemiņas pasākumā Jelgavas “Svētbirzē” šodien iepretim sarkanbaltsarkanajiem Latvijas karogiem stāv cilvēki ar Ukrainas karogiem, un šodien svarīgākais ir ne vien runāt par piedzīvotajām represijām, bet arī visiem spēkiem palīdzēt ukraiņiem.

Cilvēki ar Latvijas un Ukrainas karogiem piedalās piemiņas pasākumā brīvā dabā.

Foto: Vidzemes televīzija

Reklāma
“Mēs, Eiropa, maz palīdzam Ukrainai, un nedod Dievs, ja ukraiņi zaudē. Kas būs tālāk, jūs varbūt paši ziniet…”

Viesturs Korkla

Viņam piekrīt arī Māris Ainārs, kurš uzaudzis pie vecmammas, jo mamma bija izsūtījumā: “Jāsaprot – ja nebūtu Ukrainas, tās bumbas varētu krist arī pie mums, un tad mēs te tā nestāvētu.”

 

Slepenajā akcijā “Krasta banga” 1949. gada 25. martā padomju vara izsūtīja vairāk nekā 42 000 cilvēku, Sibīrijā gāja bojā aptuveni 12 000.

Reklāma


MAF logotips ar uzrakstu Mediju atbalsta fonds Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA”
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta.

Saistītās birkas