Jostas savilktas līdz pēdējam – Valkas novadā turpinās finanšu problēmas

Valkas novada finanšu grūtības turpinās, radot asu viedokļu sadursmi starp vietējo varu un Finanšu ministriju (FM). Kamēr ministrija pieprasa krasi mainīt saimniekošanas veidu un līdz 1. jūnijam dzēst nodokļu parādus, pašvaldība norāda – bez valsts izpratnes par pierobežas specifiku situāciju atrisināt būs grūti.

Ja pašvaldība nespēs sakārtot budžetu noteiktajā termiņā, tai draud finanšu stabilizācijas process – līdzīga situācija kā Rēzeknē, kur valsts pārņem stingru uzraudzību pār finanšu plūsmu.

Krauklis: 19% iedzīvotāju nodokļus Latvijai nemaksā

Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) ir nepatīkami pārsteigts par FM sagatavoto ziņojumu. Viņaprāt, tas ir virspusējs un neņem vērā būtisko faktoru – daudzi Valkas iedzīvotāji strādā vai ir deklarējušies kaimiņvalstī Igaunijā.

“Iedomājieties jebkuru citu pašvaldību, kurā 19% no darbaspējīgajiem iedzīvotājiem strādā citā valstī un neienes vietvarai nekādus nodokļu ieņēmumus. Šie 19% skaidri apliecina, ka tā ir unikāla situācija,” uzsver V. A. Krauklis. Viņš norāda, ka Valkas stāvoklis šobrīd ir pat smagāks nekā austrumu pierobežas pašvaldībām, kuras saņem īpašas dotācijas drošības apsvērumu dēļ.

Pašvaldība šogad lūgusi valstij papildu dotāciju 674 tūkstošu eiro apmērā. Pēc mēra teiktā, šī nauda ļautu segt akūtākās vajadzības: “Tas ļautu bez problēmām izmaksāt sociālos pabalstus, veikt obligāti pieprasīto skolas remontu, iegādāties jaunu skolēnu autobusu pašreizējo veco un bieži lūstošo transportlīdzekļu vietā, kā arī nomainīt vairāk nekā 80 datorus, kas vairs neatbalsta mūsdienu programmatūras. Tas ļautu šo gadu nodzīvot vismaz puslīdz normāli.”

Ministrija: Problēmu pamatā ir nesaimnieciskums

Finanšu ministrijas pozīcija ir krietni bargāka. FM Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisāre norāda, ka Valkas finanšu rādītāji šobrīd ir sliktākie valstī un problēmu cēlonis meklējams komunālajā saimniecībā.

“No pašvaldības saņemtās atskaites liecina, ka komunālo pakalpojumu pašizmaksa ir dārgāka nekā summa, ko plānots iekasēt no iedzīvotājiem. Vienlaikus mēs redzam milzīgus iedzīvotāju parādus par šiem pakalpojumiem,” skaidro I. Komisāre.

Ministrija arī apšauba Valkas “unikalitāti”, uzsverot, ka arī citi mazi novadi spēj veiksmīgi funkcionēt.

“Esam pētījuši Igaunijas pieredzi un neesam atraduši ziņas par īpašiem mehānismiem Valgas pusē. Jāsaprot, ka, paredzot īpašu risinājumu vienai pašvaldībai, tas notiek uz citu rēķina – kopējais budžeta maciņš ir tik liels, cik tas ir,” papildina FM pārstāve.

Jostas savilktas līdz pēdējam

Pašvaldības finanšu nodaļas vadītāja Ilze Grandava atzīst, ka taupības pasākumi novadā jau ir sasnieguši robežu. Pat negaidītu siltumtrašu avāriju novēršanai nākas izmantot līdzekļus no vakantajām darba vietām.

“Ir ļoti grūti pateikt, kur vēl varētu ietaupīt. Esam ierobežojuši transporta izdevumu limitus, panākta vienošanās ar iestāžu vadītājiem par izdevumu samazināšanu par 10%. Tāpat meklējam risinājumus telpu un ēku efektīvākai izmantošanai – piemēram, Kārķos bibliotēka un administrācija pāriet uz kultūras nama telpām,” par taupības soļiem stāsta I. Grandava.

Gaidāma padziļināta revīzija

Līdz 1. jūnijam pašvaldībai ir jāsabalansē savs budžets, lai izvairītos no oficiāla stabilizācijas procesa. Tikmēr procesā iesaistījusies arī Valsts kontrole, lai veiktu padziļinātu revīziju par novada finanšu stāvokli. Ja situācija neuzlabosies, Valku var piemeklēt stingra valsts uzraudzība, ierobežojot vietējās domes lemšanas tiesības par finanšu līdzekļiem.