Jūrmalā tautastērpu stāsti atdzīvina dzimtu vēsturi

Jūrmalas Brīvdabas muzejā aizvadīts tautastērpu festivāls, kas veltīts kultūras mantojuma saglabāšanai. Vienlaikus tas šoreiz atgādināja par mūsu tautas traģisko likteni 1941. gada 14. jūnijā, kad uz Sibīriju tika izsūtīti vairāk nekā 15 000 iedzīvotāju.

Vecmāmiņas ir tās, kuras glabā mūsu dzīves stāstus, nododot tos no paaudzes paaudzē. Gluži tāpat kā latvietiskuma simbolu – tautastērpu. Diemžēl mūsdienu omītēm bieži vien mantojumā palikušas tikai skaudras vecāku un vecvecāku stāstītās atmiņas par izsūtījumu vai bēgļu gaitām, bet tautas tērpu nācies veidot pašām. Arī Valdai Upeniecei no Saldus novada Nīgrandes.

“Manu vecomammu izsūtīja. Kad viņus aizveda, viss izputēja, viss palika. Tāpat arī mamma nepaspēja to izdarīt kara laikā. Iesākums bija – kurpes ir viņas. No vecāsmammas man ir tamborētas mežģīnītes.”

Latvijai tik nozīmīgajā datumā, 14. jūnijā, kad 1941. gadā uz Sibīriju tika izsūtīti vairāk nekā 15 000 civiliedzīvotāju, Jūrmalas Brīvdabas muzejā notika tautastērpu festivāls. Trīspadsmit konkursa “Grandma Latvia 2025” jeb “Latvijas vecmāmiņa 2025” finālistēm uzdevums bija stāstīt par saviem tautastērpiem, kas ir viens no veidiem, kā izstāstīt savas dzimtas likteni.

Jūrmalniece Nellija Degle savas dzimtas stāstu vēl šodien nevar izstāstīt bez asarām: “Mana mamma vienmēr teica, ka tajā laikā vārnas viņai bija vismīļākie putni. Tos varēja visvieglāk noplūkt un izvārīt. Tolaik tā bijusi visgaršīgākā zupa.”

Starp daudzajiem tautastērpiem pavīd arī baltais Abrenes tērps. Tas liek aizdomāties par 1944. gadā zaudēto Abreni, ko pēc neatkarības atgūšanas pat nepūlējāmies atgūt. Tikmēr trimdas latvieši visiem spēkiem centās saglabāt latvietību.

“Trimdas latvieši bija tie, kas līdzi ņēma un tālāk kopa šīs tradīcijas. Viņi tautastērpus darināja ne no kā. Eslingenē (Vācijā) bija pirmie latviešu Dziesmu svētki. Viņi grieza no parašuta auduma, no tā ko dabūja, šuva kreklus. Nebija villaines, nekas, bet darināja un dejoja, un dziedāja. Mans tautastērps ir darināts Kanādā. Tas ir trimdas latvieša darinājums, kas 90. gados nonācis Latvijā. Trimdas latvieši bija tie, kas šo latviešu identitāti uzturēja,” stāsta Biedrības “Muline” valdes priekšsēdētāja, viena no konkursa “Grandma Latvia 2025” organizatorēm Dace Krūmane.

Visos laikos latviešiem cerību un spēku devusi dziesma un deja, kas neizpaliek arī tautas tērpu festivālā.

Konkursa “Grandma Latvia 2025” mērķis ir izcelt sievietes, kuras ar savu piemēru iedvesmo ne tikai ģimenes, bet arī sabiedrību. Konkurss aizsākās aprīlī, bet noslēgsies Latvijas vispatriotiskākajā mēnesī – novembrī.