Kā atšķirt īstu no viltota medus?

Lai gan Latvijā medus tiek augstu vērtēts, ne vienmēr tas, kas atrodams veikalu plauktos, patiešām ir dabīgs. Pārtikas un veterinārais dienests veikalos noņēmis vairākus medus paraugus un konstatējis, ka daļa pieejamā medus ir viltots. Tāpat arī Latvijas Biškopības biedrība informē par negodīgu komercpraksi. Saskaņā ar tās veiktajām analīzēm, no Latvijā iegādātiem medus paraugiem 70% neatbilda autentiska medus standartam. Kā atšķirt īstu no viltota medus un kādi ir problēmas risinājumi.

Biškope, Latvijas Biškopības biedrības valdes locekle Liena Muceniece rāda liepu ziedu medu. “Šis ir medus, kas šogad ir ievākts no liepām. Jo šogad tiešām ļoti labs liepu gads, kas ne vienmēr gadās. Un tas ir tiešām īsts liepu ziedu medus.”

Diemžēl, šādi par visiem mediem, kas nopērkami veikalos teikt nevar. Pārtikas un veterinārais dienests veikalos noņēmis vairākus medus paraugus un  DNS analīzes norāda, ka daļa medus ir ražots rūpnieciski, nevis to ir ievākušas bites. Taču kā atšķirt īstu no viltota medus?

Kā stāsta biškope Liena Muceniece, neveicot speciālas analīzes, viltotu no īsta medus nevar atšķirt. Taču viņa aicina cilvēkiem pievērst uzmanību, kas rakstīts uz medus burciņas etiķetes, jo nereti medus tiek ievests arī no ārpus Eiropas Savienības valstīm.

“Tātad, tās ir ārpus Eiropas Savienības valstis. Netiek pateikts, kas tā ir par valsti. Un līdz ar to tur varētu būt vislielākās problēmas, jo, ja Eiropas Savienībā tomēr ir regulas, likumi, kvalitātes kritēriji, tad, kas ir tur, nu, to mēs nevaram zināt,” viņa skaidro.

Zemkopības ministrijā gan norāda, ka par šo problēmu jau tika  diskutēts pagājušajā gadā, bet risinājumu gan paredz vien nākamgad. 

“Tad Eiropas komisija grozīja šo medus direktīvu un noteica, ka ar 2026. gada vidu būs obligāti marķējumā jānorāda medus maisījumiem visas tās medu izcelsmes valstis, kuras ir saliktas šajā maisījumā. Jānorāda tās būs arī procentuāli, norādot valsts nosaukumu,” stāsta Zemkopības ministrijas pārstāve Dace Ugare.

Kā stāsta Zemkopības ministrijā, šobrīd lielākā problēma ir fakts, ka Eiropas Savienībai nav akreditētas laboratorijas metodes, lai noteiktu medus auteniskumu.

“Tās netiek veiktas oficiālās kontroles laborotorijās. Līdz ar to kontroles institūcijām nav tāda stingra pamata šos medus izņemt no tirgus,” turpina Ugare.

Eiropas Komisija medus kvalitātes uzraudzību šobrīd plāno sakārtot līdz 2028. gadam. Zemkopības ministrija gan plāno vērsties Pārtikas viltošanas darba grupā ar lūgumu rast risinājumu, kā šos procesus paātrināt, lai medus viltojumus varētu konstatē jau oficiāli.