Kamēr citiem tomāti beidzas, „Klētniekos” tie tikai gatavojas – ražu vāks līdz pat oktobrim

Limbažu pagasta Kaijciemā, bioloģiskajā zemnieku saimniecībā “Klētnieki” īstenots projekts mazo lauku saimniecību atbalsta programmā – uzceltas divas plašas siltumnīcas, kur šogad aug vairāk nekā 600 tomātu stādu. Tiesa, pagaidām gan lielākā daļa ražas vēl gatavojas, un saimniece Rudīte Rudzīte stāsta, ka tā tam arī jābūt, lai tirgū varētu piedāvāt tieši vēlos tomātus. “Lai izdevīgāk. Cena arī turas, ir pārskrējis tas lielais tomātu ēšanas vilnis, un pēc tam tie, kas nav paspējuši sakonservēt, domā, kur vēl dabūt tomātus. Tad mums viņi ir. Kādreiz es brīnījos, kā oktobra sākumā vēl var būt tomāti, bet tagad jau pat līdz beigām vēl var. Jo lielajās siltumnīcās, protams, nenosalst. Pielāgojamies un izdodas.”

Arī izmaksu ziņā izdevīgāk audzēt vēlos tomātus, jo nav jātērē resursi siltumnīcu apsildei, kā tas būtu ar agro ražu. Tam, ka lauku darbu plānošanu nu jau labu laiku ir jāpieskaņo klimata pārmaiņām, piekrīt arī saimnieks Kaspars Rudzītis. “Septembris jau mums tagad ir vasara, viss ir mainījies. To ļoti jūt. Piemēram, maijs nemaz nav pavasaris, tāpēc viss ir vēlāk. Labi, siltumnīcās vēl tā, bet uz lauka maijā nav, ko darīt. Tos pašus kartupeļus – iestādām, bet viņi nemaz tā negrib vēl augt. It kā aukstā zemē kartupeļus neliek, bet tagad jau liek, jo jūnijā jau nestādīs vairs kartupeļus. Vienkārši, viss ir citādāk.”

“Klētniekos” divu hektāru platībā audzē dažādus dārzeņus, ir arī kartupeļu tīrums, un ražu visa gada garumā realizē galvenokārt netālajā Skultes tirgū. Šī vasara dārzeņiem ir bijusi labvēlīga, jau novākti ķiploki un pēdējos gados lielākā sīpolu raža – 3,5 tonnas. “Burkāni būs labi, bietes, kāposti arī. Brokoļi tagad jau ir. Puķkāposti varēja būt labāki, bet tur mēs paši vainīgi, ielikām ne tajā zemē, bet laiks šogad ir labs. Mitrums pietiekams, varbūt pat mazliet par daudz.”

Ja pagājušajā gadā daudzviet bija slikta kartupeļu raža, tad šosezon situācija ir krietni vien cerīgāka. “Kartupeļu cena šogad būs zema, jau tagad ir zema, jo visiem ir kartupeļi. Latvijai šogad kartupeļu pietiks, par to nav jāuztraucas,” vērtē Rudzītis. 

Jaunais saimnieks Reinis Ernests Rudzītis, kurš “Klētniekos” ir jau piektā paaudze, atzīst – vislielākais vasarās veicamais darbs, kas prasa arī visvairāk laika un spēka, ir ravēšana. “Ravētājas ir omīte un mamma, es ar manuālo riteņkapli visu vagoju, jo, kā mācīja vecvecmamma – ja to neizdara, tad ir šausmas. Mēs te strādājam no rīta līdz vakaram.. Ome sarēķināja, ja visu saliktu vienā garā posmā, tad mēs esam izravējuši no savām mājām līdz Cēsīm,” stāsta Reinis, un jāpiebilst, ka no “Klētniekiem” līdz Cēsīm ir vairāk nekā 30 km. 

Nu jāgaida, kad sāksies lielā ražas novākšana, kas ierasti ir oktobrī. Savukārt, līdz nākamajam pavasarim ģimene plāno uzcelt apsildāmu siltumnīcu, kas noderēs stādu audzēšanai gan savām vajadzībām, gan tirgošanai.