Pulkveža Oskara Kalpaka dzimtās mājas Madonas novadā sauc “Liepsalas”. Bet vietā, kur aprāvās viņa mūža gājums – Saldus novada Airītēs – nu būs liepu parks. Šodien te Kanādas bruņoto spēku karavīri kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem iestādīja 600 liepu.
Pirmās simboliski iestādītas pēc neliela piemiņas brīža vietā, kur 1919. gada 6. martā krita latviešu nacionālā karaspēka pirmais komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks un vēl trīs virsnieki.
Ierosinājums par kociņu stādīšanu nācis no Kanādas bruņotajiem spēkiem. Kanāda šobrīd vada NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu, kas mūsu valstī izvietota kopš 2017. gada.
“Mēs esam atbildīgi uzņēmējas valsts priekšā. Tāds pasākums kā šodien sniedz milzīgu iespēju sadarboties arī ar mūsu Latvijas kolēģiem. Militārās infrastruktūras veidošana ietekmē vidi, koku stādīšana sniedz mums iespēju atdot, parādīt savu pārvaldību attiecībā uz vidi,” pauž pulkvežleitnants Džoels Meilijs, Kanādas bruņoto spēku pavēlniecības Latvijā komandiera vietnieks.
Nedaudz tālāk no piemiņas vietas, kopīgi darbojoties karavīriem no Kanādas, Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes karavīriem un veterāniem, Oskara Kalpaka muzeja teritorijā 1,2 ha platībā iestādītas 600 liepiņas.
Skrundas televīzija
“Šobrīd Oskara Kalpaka muzejs un piemiņas vieta “Airītes”, kā jūs redzat, mēs ejam tādu rekonstrukcijas ceļu, katru gadu tiek atklātas kaut kādas jaunas aktivitātes un jaunas ēkas. Tad, kad mēs runājam par patriotismu, par savas valsts mīlestību, tā sākas ar mīlestību pret savu dabu, un tas mums arī ir svarīgi nodot šo vēstījumu sabiedrībai,” tā saka Latvijas Kara muzeja direktore Kristīne Skrīvere.
“Man liels prieks, ka mēs stādām liepas, kurām ir ļoti liela nozīme gan mūsu mitoloģijai, gan arī latviešu vēsturei kā tādā,” saka pulkvedis Edmunds Svenčs, Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris.
Kā pareizi iestādīt, lai liepiņas pēc iespējas labāk iejustos savās jaunajās mājās, uzrauga Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra Poligonu un meža pārvaldības nodaļas vadītājs Jānis Cimmers. Viņš atzīst – ka zeme te ir auglīga, nedaudz mālaina. “To kociņu baudīs pēc 20, 50, 100 gadiem Šobrīd, ko mēs baudām, tas arī ir mūsu senču sastrādātais. To mēģinām darīt, un karavīriem tas ir tāds audzinošais, arī savos poligonos mēs stādām priedītes, eglītes. Viņš redz to procesu, viņš varbūt arī tad citu reizi pasaudzē, un viņam ir vides izpratne, kā teikt, meža izpratne rodas.”
Katra stāda vietu iezīmē arī nokrāsots mietiņš. Pirms te saaugs smaržojošu liepu parks, paies vairāki gadi, tāpēc marķējums palīdzēs vēl nelielos kociņus pamanīt un saudzīgi appļaut.