Deviņpadsmitajā gadsimtā puse no Tukuma novada Kandavas pilsētas iedzīvotājiem bija ebreji. Dažādu vēsturisko notikumu iespaidā mūsdienās Kandavā ebreju kopienas vairs nav, bet daļa no viņu kultūras mantojuma joprojām ir saglabājusies. Pagājušajā nedēļā plenērā divpadsmit mākslinieki no Latvijas un Lietuvas gan esošo, gan jau zudušo mantojumu iemūžināja gleznās.
Ar gleznu izstādi pie Kandavas sinagogas noslēdzas piecu dienu plenērs, kurā divpadsmit mākslinieki pētīja un iemūžināja ebreju mantojumu gleznainajā Kurzemes mazpilsētā, ko mēdz dēvēt arī par “Kurzemes Šveici”.
Tukuma novada domes kultūras speciāliste, projekta vadītāja Dana Kalpiņa stāsta: “Galvenais uzdevums laikam bija parādīt, ka, lai arī Kandavā vairs ebreju kopienas nav, bet atmiņas un tas, ko viņi ir atstājuši, tiek glabāts. Muzejs mums sagatavoja sarakstu, kurā bija vairāk nekā divdesmit mājas. Plus vēl nebija sarakstā iekšā kultūras nams, nebija iekšā vairākas aktīvi darbojošās ēkas, par kurām jau aizmirsts, ka tās ir vecais kultūras mantojums.”
Vidzemes televīzijas foto
Sadrumstaloti ieraksti, izzūdošas tradīcijas un zema sabiedrības informētība apdraud šo mantojumu ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, tāpēc mākslas plenērs īstenots pārrobežu INTERREG projektā.
Māksliniece Aušra Petrauskiene no Lietuvas rāda lelli, kuru esot izgatavojusi pagājušajā vasarā, kad Žagarē ieradušies kādi ārzemnieki, kuri meklējuši ziņas par saviem senčiem: “Viņš man parādīja fotogrāfiju, un es pēc tās uztaisīju lelli. Tā cilvēka uzvārds bija Benzels, viņš kādreiz dzīvojis Žagarē, un tagad lelle kopā ar mani meklē ebreju pēdas arī citās pilsētās.”
Kopā ar Benzelu Aušra iztaigājusi arī Kandavu, ko iemūžinājusi nelielā videosižetā, bet gleznā iemūžināta ēka, kādas Kandavā nemaz vairs nav: “Es biju pārliecināta, ka Kandavā ir mikva. Mikva tas ir ebreju rituālais šķīstīšanās baseins. Sāku interesēties, jo es šeit biju pirms pieciem gadiem un, šķiet, redzēju. Es aizgāju uz vēstures muzeju un man parādīja fotogrāfiju, kā tā izskatījusies. Cilvēki nezina, kas ir mikva, un man ļoti gribējās to iemūžināt un parādīt, cik liela nozīme tai ir ebreju kultūrā.”
Vidzemes televīzijas foto
1941. gada jūlijā, kad pilsētu ieņēma vācu karaspēks, visus ebrejus nošāva Elku mežā, ko savā darbā iemūžinājis abstrakcionists Andris Vītols, bet Māris Upzars uzgleznojis sinagogu uz tumšzila fona: “Tas ir tumši zils, noslēpumains. Man tā ebreju tēma saistās ar visu to noslēpumaino, ar to viņu sakrālo mācību, par kuru neviens īsti neko nezina, bet visi zina, ka tā ir ļoti nopietna.”
1880. gadā celtā Kandavas sinagoga padomju laikā ir bijusi gan graudu noliktava, gan pilsētas kino teātris, bet kopš 2002. gadā tā netiek izmantota un ir ļoti sliktā stāvoklī.
Tukuma novada domes kultūras speciāliste, projekta vadītāja Dana Kalpiņa skaidro: “Situācija ir ļoti tāda interesanta. Sinagoga it kā ir atdota ebreju kopienai, jo tā tam ir jābūt, likumā tā noteikts, bet diemžēl nav aktivitātes no pašas ebreju kopienas.”
Pašvaldībā gan pašreiz notiekot sarunas par ēkas atgūšanu, bet tikmēr plenēra dalībnieki tās izskatu uzlabojuši, uzgleznojot durvis un logus. Mākslinieks no Talsiem Andris Vītols uzskata, ka tas bija pareizs solis: “Ar kaut ko jāsāk, un tālāk tas nāk, ja ir tā vīzija, tas sapnis, tā motivācija, tad tālāk viss notiek.”
Plenēra darbi Kandavā būs apskatāmi divus mēnešus, bet pēc tam tā kļūs par ceļojošo izstādi.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |