Kas notiek ar Latvijas pilsoni ārvalstīs, ja sākas krīze? Kur meklēt informāciju, kam uzticēties un vai Latvijas institūcijas vispār spēj viņu sasniegt? Par drošību krīzes situācijās un Latvijas diasporas informatīvo telpu piektdien diskutēja sestajā Latvijas diasporas forumā Rīgā.
Indulis Bērziņš, Latviesi.com vadītājs: “Informācijas telpa ir krīzes gadījumā visvarīgākais. Tā kā šodien forumā teica, ja Latvijā iestājas krīze, nedod Dievs karš, tad visa diaspora, pēc būtības 500 tūkstoši latviešu, Latvijas piederīgie ārpus Latvijas, viņi kļūst par medijiem, jo draugi, viņu ģimenes, visi nāks un prasīs, kas notiek Latvijā. Un mums ir jāveido mehānismi, kā iesaistīt diasporu gan Latvijas vēstījuma nešanai ārpus Latvijas, gan arī sagatavot, ja nu notiek krīze vai karš, kā rīkojas diaspora. Un pat ne tikai gaidot jau, bet šobrīd ir daudz lietas, ko jau var darīt.”
Latvijas diasporas forums 2026 Rīgā.
Gunita Vīksna, Latviešu apvienības Francijā prezidente: “Kad atgriežos Latvijā, es to pilnīgi uz ādas izjūtu, cik ļoti latvieši šeit, Latvijā, domā par to, ka karš var sākties kuru katru rītu. Bet tomēr diasporas latviešiem arī tas ir svarīgi. Man pat šķiet dīvaini, ka Latvijā nav tāda kopīga radio frekvence, kas ir zināma visiem. Visi saka – Latvijas Radio 2 vai Latvijas Radio 1. Kāda ir frekvence? Kāda man no ārpuses ir jāuzliek frekvence, lai es dzirdētu to Latvijas Radio 1?”
Aivars Krjukovs, Zemessardzes komandieris: “Jebkurš pilsonis, kas dzīvo ārpus valsts, viņš var palīdzēt, līdzdarbojoties. Atbalstīt, iestājoties zemessardzē. Tādi zemessargi mums ir, kas atbrauc, apmācās un kļūst par sargiem ārpus valsts un krīzes gadījumā ir gatavā pozīcijā. Vai arī sniedzot informāciju, atbalstu krīzes gadījumā. Līdzīgi kā mēs atbalstām Ukrainu. Sabiedriskās organizācijas vai Zemessardzes atbalstītāji, kas mums veidojusies šobrīd sistēma, kurā principā var darboties un sniegt atbalstu arī bruņotajiem spēkiem, ja tāda krīzes gadījumā nepieciešama.”
Diasporas pārstāvjiem prezentēts arī atjaunotais 72 stundu buklets, kas paredzēts praktiskai rīcībai krīzes situācijā, atrodoties ārpus Latvijas. Savukārt Ārlietu ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju strādā pie plāna, kā regulāri uzturēt kontaktus ar teju 900 diasporas kopienām, kas šobrīd apzinātas ministrijas datubāzē.
Zanda Grauze, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos: “Esam izveidojuši tādu diasporas aktīvistu tīklu loku, kuriem mēs šīs ziņas piedāvāsim, un tad tās var izplatīt vai savos apkārtrakstos, vai savos izdevumos elektroniskajos, vai kaut vai sarunās, novusu spēlējot. Viens tāds piemērs bija tad, kad tika notriekts pirmais svešais drons Latvijā. Tas interesē ne tikai Latvijā dzīvojošos cilvēkus, un pat ne tikai tos, kuriem Latvijā ir mamma vai tēvs, bet tas vienkārši interesē sabiedrību, jo viņa kaimiņš, piemēram, kanādietis, lūdz, lai paskaidro, kas tur īsti notiek. Un tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi tieši cīņā ar dezinformāciju – veidot šo sabiedrības noturību. Ir svarīgi, lai tās ir ziņas, kuras mēs iedodam, nevis dezinformators iedod.”
Taču līdzās drošības jautājumiem arvien aktuālāks kļūst arī jautājums – kā diasporu sasniegt ar uzticamu informāciju laikā, kad mediju skaits ārpus Latvijas sarūk un cilvēki arvien vairāk informāciju iegūst digitālajā vidē?
Indulis Bērziņš, Latviesi.com vadītājs: “Valsts atbalsts, finansējums medijiem, ir valsts atbalsts finansējums sabiedriski nozīmīgam saturam. Līdz ar to šeit ir svarīgi, lai arī ārpus Latvijas ir pietiekoši spēcīgi arī jauni mediji, kas var tad nodrošināt šo kvalitāti. Īpaši bēdīgi šobrīd, ka diasporas laikraksts “Laiks” Amerikā ir izbeidzis savu darbību. Līdz ar to tas jautājums ir ne tikai, kā stiprināt vienu vai divus spēcīgus medijus ārpus Latvijas, kas pilda konkrētas sabiedrības noturības lomu, bet kā kopumā diasporas medijus ārpus Latvijas stiprināt, lai veidotos jauni mediji, lai veidotos profesionāla žurnālistika, jo tas ir drauds demokrātijai, ja diasporas mediji pazudīs.”
Gunita Vīksna, Latviešu apvienības Francijā prezidente: “Ārpus Latvijas īstenībā jau tās ikdienas lietas, kas notiek, ļoti bieži atnāk par kaut kādām avārijām, jo kāpēc es par to dzirdu? Jo tām sociālajos tīklos ir daudz klikšķu un uzreiz izlec laukā. Un tad tāda varbūt neitrālāka informācija saņem mazāk klikšķu un tā mazāk atnāk līdz mums. Tāpēc ļoti forši, ka ir tāds kopīgs medijs kā latvieši.com, kur tomēr arī atnāk tā informācija nedaudz neitrālāka, nevis tāda, kas ir bijusi ļoti aktuāla vai ļoti sāpīga šeit, Latvijā.”
Forumā pasniegts arī apbalvojums “Gada cilvēks Latvijas diasporā 2026”, ko šogad saņēma Mārīte Kļaviņa no Frankfurtes. Viņa novērtēta par pasākuma “Latvija fokusā” organizēšanu, kopā pulcējot latviešu diasporas uzņēmējus, dažādu nozaru profesionāļus un studentus no vairākām pasaules valstīm, kā arī par aktīvu iesaisti gaidāmo Saeimas vēlēšanu organizēšanā ārvalstīs.
Mārīte Kļaviņa, “Gada cilvēks Latvijas diasporā 2026”: “Tur es esmu šogad uzņēmusies oficiālo CVK diasporas iecirkņu koordinatores lomu. Un, protams, mūsu galvenais mērķis ir paaugstināt vēlētāju aktivitāti diasporā 3. oktobrī.”
Pēc šobrīd pieejamajiem oficiālajiem datiem ārpus Latvijas dzīvo aptuveni 420 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo. Taču šis skaitlis varētu būt mainījies – pēdējie plašākie dati apkopoti 2020. gadā, vēl pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un tā radītajām izmaiņām migrācijas procesos. Tāpēc Ārlietu ministrija šogad pasūtījusi jaunu pētījumu, lai aktualizētu datus par Latvijas diasporu un noskaidrotu, cik daudz Latvijas valstspiederīgo šobrīd dzīvo ārpus valsts.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |