“ATKLĀTA VĒSTULE MINISTRU PREZIDENTAM ANDRIM KULBERGAM
Godātais Ministru prezidenta kungs!
Latvijas Raidorganizāciju asociācija aicina Jūs rosināt Ministru kabinetam svītrot Valdības rīcības plāna 51.4. punktu un neturpināt obligātas Latvijā radītas mūzikas kvotas ieviešanu komerciālajām radio programmām. Šā gada jūlijā jau vērsāmies pie Jums, brīdinot, ka Kultūras ministrijas virzītais regulējums var radīt būtiskus riskus radio auditorijai, mediju konkurētspējai un ekonomiskajai dzīvotspējai. Toreiz īpaši norādījām uz būtisku problēmu – pirms regulējuma virzīšanas nav pienācīgi izvērtēts, kā obligāta radio programmu muzikālā satura maiņa var ietekmēt klausītāju izvēli, reklāmas tirgu un līdz ar to arī pašu Latvijas radio spēju pastāvēt un attīstīties. Kopš tā laika situācija ir mainījusies vienā ļoti būtiskā aspektā – tagad šādi dati ir iegūti.
Pēc LRA pasūtījuma pētījumu kompānija Fifty5Blue (SIA “TNS Latvia”) veica reprezentatīvu Latvijas iedzīvotāju aptauju, kurā piedalījās 1890 respondenti vecumā no 16 līdz 74 gadiem, tostarp 1399 regulāri radio klausītāji.
Rezultāti valdībai būtu jāuztver nopietni. 69% radio klausītāju uzskata, ka Latvijā radītā mūzika radio jau šobrīd ir pietiekami pārstāvēta. Obligātu 30% kvotu atbalsta 26%, bet 49% to neatbalsta. Savukārt 23% komercradio klausītāju norāda, ka 30% kvotas gadījumā pārtrauktu klausīties radio saturu vai izvēlētos saturu citur – Latvijas mērogā tas nozīmē aptuveni 210 000 klausītāju.
Mēs neapgalvojam, ka visi šie cilvēki pēc kvotas ieviešanas noteikti pārstās klausīties Latvijas komercradio programmas. Taču tieši tādēļ valstī pastāv regulējuma ietekmes izvērtēšana – lai riskus identificētu, pirms tie ir materializējušies, nevis pēc tam, kad auditorija, ieņēmumi un darbavietas jau ir zaudētas. Turklāt pētījums parāda ne tikai iespējamo auditorijas samazinājuma apmēru, bet arī virzienu, kurā šī auditorija var aiziet. No komercradio klausītājiem, kuri 30% kvotas gadījumā izvēlētos saturu citur, 54% kā alternatīvu min YouTube, 44% – mūzikas straumēšanas platformas, bet 36% – interneta radio. Tātad iespējamais rezultāts nav tikai klausītāja pāriešana no vienas Latvijas radiostacijas pie citas. Valsts ar savu regulējumu var stimulēt, ka vēl lielāka sabiedrības daļa izvēlas par labu globālajām platformām, kurām šādas prasības netiek piemērotas.
Tas savukārt vairs nav tikai jautājums par radiostaciju muzikālo repertuāru. Komercradio auditorija ir tā ekonomiskais pamats. Radio klausītājam savu saturu piedāvā bez maksas, bet tā darbību finansē reklāmdevēji, kuri maksā par iespēju sasniegt šo auditoriju. Tāpēc auditorijas samazināšanās nozīmē zemāku radio vērtību reklāmdevējam, mazākus reklāmas ieņēmumus un attiecīgi mazāk līdzekļu darbiniekiem, ziņu dienestiem, vietējā satura veidošanai, tehnoloģijām un apraides infrastruktūrai.
Arī ekonomiskā riska mērogs nav mazs. Latvijas radio reklāmas tirgus 2025. gadā bija 15,47 miljoni eiro, turklāt tas gada laikā pieauga par 4,2%. Ja pētījumā identificētais 23% auditorijas samazināšanās risks reklāmas ieņēmumos atspoguļotos proporcionāli, tas atbilstu aptuveni 3,56 miljoniem eiro gadā. Tas nav prognozējums, ka radio nozare zaudēs tieši 3,56 miljonus eiro. Tas ir ilustratīvs scenārijs, kas parāda riska mērogu, kuru pirms šāda regulējuma ieviešanas valstij bija nepieciešams izvērtēt un novērst.
Šo skaitli ir būtiski aplūkot arī kontekstā ar Kultūras ministrijas prognozēto kvotas ekonomisko ieguvumu. Saskaņā ar likumprojekta anotācijā ietverto aprēķinu pēc pilnas 30% kvotas ieviešanas papildu atlīdzība visiem Latvijas autoriem un izpildītājiem kopā pieaugtu par 208 502 eiro gadā. Taču arī šis ieguvums nevar tikt vērtēts atrauti no radio tirgus ekonomikas. Radio ir būtisks autoratlīdzību maksātājs, un šie maksājumi ir saistīti ar raidorganizāciju ieņēmumiem. Ja kvotas ietekmē samazinās auditorija un tai seko reklāmas ieņēmumu kritums, samazinās arī ekonomiskā bāze, no kuras tiek maksātas autoratlīdzības.Tādējādi var rasties paradoksāla situācija: regulējums, kura mērķis ir palielināt Latvijas autoru un izpildītāju ienākumus, vienlaikus samazina tirgu, no kura šie ienākumi tiek finansēti.
Tāpēc valdībai būtu jāspēj atbildēt: vai 208 502 eiro prognozētais papildu ieguvums atsver radio reklāmas tirgus daļas kritumu un vai aprēķinos ir ņemts vērā iespējamais reklāmas tirgus samazinājums? Ja nav, tad valdības rīcībā nav pilna regulējuma ekonomiskās ietekmes aina.
Turklāt iespējamais ekonomiskais kaitējums neapstātos pie radio uzņēmumu apgrozījuma. Mazāks radio reklāmas tirgus, darbaspēka optimizācija un mazākas investīcijas satura ražošanā nozīmētu mazākus nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.
Daļa šīs ekonomiskās aktivitātes var arī neaiziet pie citiem Latvijas medijiem. Paši aptaujas respondenti kā galvenās alternatīvas radio nosauc YouTube un mūzikas straumēšanas platformas. Tādēļ auditorijas aiziešana no Latvijas komercradio stacijām var pastiprināt reklāmas naudas pārorientēšanos no Latvijas mediju ekosistēmas uz globālajiem digitālajiem spēlētājiem. Reklāmas tirgus kopējā izaugsme ir vāja. 2025. gadā Latvijas mediju reklāmas tirgus sasniedza 94,4 miljonus eiro, kas bija tikai par 1,6 % vairāk nekā gadu iepriekš. Radio segmentam gads bija labāks – tā reklāmas apjoms pieauga par 4,2 % līdz 15,47 miljoniem eiro. Tas demonstrē radio spēju saglabāt pozīcijas, tomēr nemaina kopējo Latvijas mediju ekonomikas problēmu – tirgus ir mazs, bet konkurence par reklāmas naudu ir kļuvusi globāla. Lai ilustrētu mērogu, kādā vietējie mediji šodien konkurē par reklāmdevēju budžetiem, varam apskatīt Latvijas Reklāmas asociācijas aplēses par reklāmas naudas apjomu, kas aizplūst no Latvijas medijiem. 2024. gadā reklāmas apjoms ārvalstu medijos varētu būt sasniedzis aptuveni 112 miljonus eiro – vairāk nekā viss vietējo mediju reklāmas tirgus tajā pašā gadā.
Tas ir īpaši problemātiski laikā, kad valsts pati par prioritāti ir izvirzījusi drošību, sabiedrības noturību un ekonomisko izaugsmi. Arī Jūsu vadītā valdība publiski kā savas prioritātes ir minējusi drošību un ekonomikas izaugsmi.
Radio vismaz reizi dienā klausījās 60 % jeb vairāk nekā 892 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, bet nedēļā – vairāk nekā 1,2 miljoni. Viens klausītājs radio vidēji veltīja četras stundas un 18 minūtes dienā. Šāda sasniedzamība nav tikai raidītāji un frekvences. To veido cilvēki, ziņu dienesti, ētera personības, tehnoloģijas un, pats svarīgākais, gadiem veidots klausītāju paradums uzticēties konkrētam Latvijas medijam. Auditoriju, kuru vietējais medijs ir zaudējis ikdienā, valsts nevar administratīvi atgūt dienā, kad sākas krīze.
Tāpēc jautājums par mūzikas kvotām ir plašāks par diskusiju starp radio un mūzikas nozari. Tas ir arī jautājums par to, vai valsts ar vienu politikas instrumentu pati nerada papildu risku vietējo mediju konkurētspējai, ekonomiskajai kapacitātei un sasniedzamībai, ko citās politikas jomās tā cenšas stiprināt.
Vienlaikus vēlamies nepārprotami uzsvērt – radio nav pret Latvijas mūziku.
Latvijas radiostacijas ik dienu atskaņo Latvijā radītu mūziku, popularizē Latvijas māksliniekus, intervē mūziķus, informē par koncertiem, palīdz jaunai mūzikai sasniegt auditoriju un ir viens no Latvijas autoru un izpildītāju ienākumu avotiem. Latvijas mūzikas jaunrade, jauno mākslinieku attīstība un Latvijas mūzikas plašāka sasniedzamība ir atbalstāmi kultūrpolitikas mērķi.
Strīds ir par instrumentu.
Vienāda 30% kvota dažādiem radio formātiem nav vienāda pēc tās faktiskās ietekmes. Vienai radiostacijai tā var gandrīz neko nemainīt, bet citai – būtiski mainīt skanējumu un ietekmēt klausītāju izvēli. Radio daudzveidību rada tieši tas, ka radio programmas nav vienādas.
Esam gatavi diskutēt par atbalstu jaunas mūzikas radīšanai, producentiem un jaunajiem māksliniekiem, mārketingam, auditorijas sasniegšanai, eksportam un radio un mūzikas nozares kopīgiem projektiem. Latvijas mūzika un Latvijas radio nav jānostāda pretējās pusēs. Valsts politikai jāmeklē risinājums, kas stiprina abas nozares.
Vēršam uzmanību, ka Valdības rīcības plāna 51.4. punkts rada risku paša Valdības rīcības plānā 51. punktā noteiktajam mērķim – atbalstīt kvalitatīvu un daudzveidīgu mediju saturu latviešu valodā. Vienota obligāta mūzikas kvota visām radio stacijām neatkarīgi no to muzikālā formāta, auditorijas un programmas koncepcijas un mediju daudzveidība ir savstarpēji grūti savienojami politikas mērķi. Vienota procentuāla prasība programmām ar atšķirīgiem muzikālajiem formātiem objektīvi ietekmē katru no tām atšķirīgi. Tādēļ pirms vienota ierobežojuma noteikšanas ir jāizvērtē tā ietekme uz dažādu formātu spēju saglabāt savu auditoriju un programmas identitāti. Radio daudzveidību rada tieši tas, ka radio nav vienādi. Popmūzikas, roka, deju mūzikas, lounge, reģionālo vai citu programmu repertuāru nevar veidot pēc viena principa.
Šobrīd valdības rīcībā ir informācija, kuras iepriekš nebija: reprezentatīvs pētījums identificē būtisku auditorijas samazināšanās risku, ir iespējams novērtēt šā riska ekonomisko mērogu, un paši klausītāji norāda, ka viena no galvenajām alternatīvām Latvijas komercradio būtu globālās platformas.
Ministru prezidenta kungs, vēstules noslēgumā aicinām Jūs rosināt Ministru kabinetam svītrot Valdības rīcības plāna 51.4. punktu un apturēt obligātas mūzikas kvotas turpmāku virzību, kā arī dot uzdevumu Kultūras ministrijai izstrādāt mērķētu Latvijas mūzikas un jauno mākslinieku attīstības atbalsta programmu.
Spēja mainīt lēmumu, kad jauni dati parāda iepriekš pienācīgi neizvērtētu risku, nav politiska atkāpšanās. Tā ir atbildīga valsts pārvaldība. Valdībai vēl ir iespēja šo risku nepieļaut.”