Pirms iepazīt, kas jauns tapis Katiņkalnā, tā saimnieks Jānis Vīksne aicina doties izbraukumā ar viņa uzmeistaroto Pupsikbāni. Tā kā ir daudz lijis, tad brauciens pa stāvajiem Veclaicenes pakalniem ir gana nervus kutinošs. Pupsikbānis radies ar domu, kā labāk tūristiem parādīt Veclaicenes ainavas, un doties turp, kur ar auto neiebraukt, un reizē, lai tas būtu arī piedzīvojums.
Jānis Vīksne: “Sen jau man tāda ideja bija galvā, un tad draugi atveda riteņus, autobusa sēdekļus un teica Jānis jau kaut ko izdomās, un tā arī izdomāju Pupsikbāni.”
Foto: Vidzemes TV
Mēs gan todien izbraucam nelielu loku, bet esot arī garāki maršruti, pat 12 kilometri.
Jānis Vīksne: “Cilvēkiem ļoti patīk, tagad tā pielijis, tur dubļi un ūdeņi iet pa gaisu. Kad atbraucam atpakaļ uz Katiņkalnu, tad visi tā, kā kad nolaižas lidmašīna, aplaudē, rokas gaisā, nu, patīk, ļoti patīk cilvēkiem. Tagad, kā ir pielijis, ūdeņi un dubļi iet pa gaisu, patīk bērniem, patīk lieliem, patīk veciem.”
Foto: Vidzemes TV
Jānis Vīksne: “Te bija padomju mantojums palicis, kā saka, svalka, gribējās sakopt visu. Te vēl viena ēka bija, kā šī, un to nojaucu, un tā sākās Katiņkalns, uzcēlu tornim pirmo stāvu. Tā kā draugiem, radiem, kur sanākt Jāņos, pasvinēt. Nu tā viss aizgāja uz priekšu un uz priekšu, kamēr jau brauc ciemiņi. Ziemā arī mums te ļoti jautri iet, ar kameršļūkšanu, vēl vairāk nekā vasarā viss te notiek un cilvēki ir sajūsmā. Tagad te jau man noņemtas tās šņores, bet tur turās pie šņores, un tad pa trosi velk augšā, sēž pūslī un brauc ziemā tur uz leju. Līdz turienei aiziet, mērīju, apmēram kādi 400 metri nobrauciens.”
Katiņkalnā bijām pirms gadiem četriem, kad te bija tapušas pirmās skulptūras un pirmais stāvs skatu tornim, tagad klāt nākušas jaunas skulptūras un dažādi vides objekti. Un idejas atnākot pašas no sevis.
Jānis Vīksne: “Kaimiņam nolūza liela egle mežā. Viņš saka – savāc Jāni! Ļoti lieliem zariem bija, un tā pirmo iztaisīju lidmašīnu. Tad domāju, nē, lidmašīna ir, tad vajag arī helikopteru. Tad no vienas tās egles sanāca lidmašīna, helikopters, ezis un mašīnīte, re kur ir”.
Foto: Vidzemes TV
Šo vides objektu gatavošana ir saimnieka hobijs, jo pamatdarbs jau ir savā galdniecībā un saimniecība, kurā tiek audzēti gaļas liellopi.
Jānis Vīksne: “Kalniņš un koka lietas ir hobijs, tas pa brīvajiem laikiem. Pirmā jau, protams, ir saimniecība, saimniecības darbiņi, lopi. Nebūs lopi, nebūs maizīte. Pietiek darba, daudz, citreiz netiec galā ar visu. Nu, no rīta, kā izej no mājas, tā vakarā tikai ienāc iekšā, nav laika sēdēt istabā un negribas arī, gribās kaut ko veidot, radīt.”
Jānis Vīksne: “Nav man žēl, lai brauc, tāpēc man ir par ziedojumiem, jo visi nevar atļauties maksāt. Cik var, tik kādu kapeiciņu iemet man. Tas man nav būtiski, visu, ko saziedo, atkal ieguldu te, kalniņā.”
No Katiņkalna paveras gleznaina ainava un, uzkāpjot Jāņa būvētajā skatu tornī, skats ir vēl plašāks.
Foto: Vidzemes TV
Jānis Vīksne: “Patīk šeit, paši redziet, kāda ainava, visa Igaunija redzama! Skaisti te ir, skaisti! Esmu ļoti priecīgs. Patīk šeit ainava, daba, cilvēki, vietējie cilvēki un tūristi, tāpēc arī tas viss ir tapis. Ļoti mīlu savu Latvijas zemi, dzimteni, negribētos, lai notiek tas, kas notiek Ukrainā.”
Atvadoties Jānis teic, ka viņam ir atkal jaunas idejas, kas vēl varētu tapt Katiņkalnā.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sižeta saturu atbild SIA "VIDZEMES TV". |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |